Atšķirības starp "Kozers Luiss" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Luiss Kozers''' - vēsturnieks, sociologs, [[konfliktu teorija]]s piekritējs. | + | '''Luiss Kozers''' (''Lewis Coser'') - vēsturnieks, sociologs, [[konfliktu teorija]]s piekritējs. |
| − | Sociālo konfliktu | + | Dzimis kā Ludvigs Kozers 1913. gada 27. novembrī Berlīnē, [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]], banķiera ģimenē. 1933. gadā pameta [[Vācija|Vāciju]] un pārcēlās uz dzīvi Parīzē. Iztiku pelnīja gadījuma darbos, līdz 1936. gadā saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju un tiesības strādāt - turpmāk iztiku pelnīja biržā. Paralēli darbam studēja Parīzes universitātē salīdzinošo valodniecību, pēc tam pārspecializējās uz socioloģiju. |
| + | |||
| + | Sociālo konfliktu uzskatīja par ideoloģisku parādību, kura atklāj sociālo grupu centienus un intereses cīņā par objektīviem mērķiem: varu, statusu. Ienākumiem, vērtību orientācijām, normu noteikšanu un interpretāciju. Viņaprāt katrā sabiedrībā ir noteikti sprieguma un potenciālu konfliktu elementi. Konflikts ir ļoti svarīgs duāls sociālās mijiedarbības elements, jo tas veicina gan sociālo saišu sairšanu, gan nostiprināšanu. Konfliktu viņš vērtē kā sociālās struktūras veidošanas, standartizācijas un uzturēšanas instrumentu, kurš sekmē grupu robežu noteikšanu un saglabāšanu. Slēgtās sabiedrībās sociālais konflikts sabiedrību sadala divās naidīgās šķirās (grupās), ārda kolektīvo saskaņu, bet atvērtās, plurālistiskās sabiedrībās pastāv nosacījumi konfliktu mierīgam risinājumam (piemēram, tādas iespējas paver sociālā mobilitāte, pilsoņu iesaistīšanās sociālos un politiskos procesos utt.), turklāt institūti rūpējas par sabiedriskās saskaņas saglabāšanu. Konfliktiem ir pozitīva loma arī tādā nozīmē, ka tie kavē sociālās dzīves stagnāciju un paver ceļu inovācijām. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 23. maijs, plkst. 07.32
Luiss Kozers (Lewis Coser) - vēsturnieks, sociologs, konfliktu teorijas piekritējs.
Dzimis kā Ludvigs Kozers 1913. gada 27. novembrī Berlīnē, Vācijas impērijā, banķiera ģimenē. 1933. gadā pameta Vāciju un pārcēlās uz dzīvi Parīzē. Iztiku pelnīja gadījuma darbos, līdz 1936. gadā saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju un tiesības strādāt - turpmāk iztiku pelnīja biržā. Paralēli darbam studēja Parīzes universitātē salīdzinošo valodniecību, pēc tam pārspecializējās uz socioloģiju.
Sociālo konfliktu uzskatīja par ideoloģisku parādību, kura atklāj sociālo grupu centienus un intereses cīņā par objektīviem mērķiem: varu, statusu. Ienākumiem, vērtību orientācijām, normu noteikšanu un interpretāciju. Viņaprāt katrā sabiedrībā ir noteikti sprieguma un potenciālu konfliktu elementi. Konflikts ir ļoti svarīgs duāls sociālās mijiedarbības elements, jo tas veicina gan sociālo saišu sairšanu, gan nostiprināšanu. Konfliktu viņš vērtē kā sociālās struktūras veidošanas, standartizācijas un uzturēšanas instrumentu, kurš sekmē grupu robežu noteikšanu un saglabāšanu. Slēgtās sabiedrībās sociālais konflikts sabiedrību sadala divās naidīgās šķirās (grupās), ārda kolektīvo saskaņu, bet atvērtās, plurālistiskās sabiedrībās pastāv nosacījumi konfliktu mierīgam risinājumam (piemēram, tādas iespējas paver sociālā mobilitāte, pilsoņu iesaistīšanās sociālos un politiskos procesos utt.), turklāt institūti rūpējas par sabiedriskās saskaņas saglabāšanu. Konfliktiem ir pozitīva loma arī tādā nozīmē, ka tie kavē sociālās dzīves stagnāciju un paver ceļu inovācijām.
Literatūra par šo tēmu
- Громов И., Мацкевич А., Семенов В. Западная теоретическая социология.- Санкт-Петербург, 1996
