Atšķirības starp "Štriks Heinrihs Eduards fon" versijām
m |
m |
||
| 14. rindiņa: | 14. rindiņa: | ||
{{atsauces}} | {{atsauces}} | ||
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Niedra A. Kā tās lietas tika darītas. - Gauja: Rīga, 1987. - 339 lpp. | * Niedra A. Kā tās lietas tika darītas. - Gauja: Rīga, 1987. - 339 lpp. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.eha.ee/arhiivikool/index.php?tree_id=195 Voltveti Heinrich von Stryki ajal] | ||
[[Kategorija:Š]] | [[Kategorija:Š]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. jūnijs, plkst. 10.39
barons Heinrihs Eduards Karls fon Štriks (Heinrich Eduard Karl von Stryk, 1873.–1938.) literatūrā figurē arī kā Strīks vai Striks - vācbaltiešu sabiedrisks darbinieks Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Studējis Tērbatas universitātē (1891.–1893.), apriņķa deputāts. Ainažu, Voltveti, Kärsu un Heinastes muižu (Igaunijā) īpašnieks. Vienīgais dēls, māsas: Marija (Marie Amalie Elisabeth, 1869.–1950.), Fanija (Fanny Emilie Auguste, 1867.–1917.) un Anna (Anna Sophie 1871.–?). 1885.-1890. gados mācījies Tērbatas Kolmana privātģimnāzijā, 1891.-1893. gados studējis tieslietas Tērbatas Universitātē. Apriņķa deputāts, miertiesnesis, auto un aero klubu biedrs. 1905. gada 20. aprīlī salaulājies ar grāfieni Emmu Melingu (Emma Charlotte Auguste von Melliniga). I Pasaules kara laikā apgādāja vācu karaspēka vadību ar vērtīgu militāro informāciju, kas atviegloja iebrukumu Baltijā. Kopš 1916. gada dzīvoja Stokholmā, kur nodibināja palīdzības biedrību baltiešiem. 1917. gadā pārcēlās uz Berlīni, darbojās, lai panāktu Baltijas provinču pievienošanu Vācijas impērijai. Šķīra laulību un salaulājās ar grāfieni Irēni Keizerlinku (Irene Charlotte Jenny Anna von Keyserlingk). 1918. gadā ievēlēts par Vidzemes landmaršalu, būdams amatā, vadīja opozīciju augstākajai armijas virspavēlniecībai tās plānos Baltiju anektēt (1919. gada janvārī no amata atteicās), Vidzemes bruņniecības diplomātiskais pārstāvis Berlīnē. Viens no t.s. Kurzemes hercogistes projekta, pēc tam Baltijas valsts aktīvs virzītājs.[1] 11. novembrī Baltijas reģentu padome iecēla Štriku par ārlietu komisāru un 14. novembrī viņš devās uz Stokholmu sarunu sākšanai ar Antanti par Baltijas valsts izveidošanu. T.s. Štrika sazvērestības skandāla dēļ 1919. gada februārī bija spiests pamest dzimteni un apmetās uz dzīvi Berlīnē, kur norobežojās no politiskās dzīves.
Satura rādītājs
ģerbonis
Emma fon Štrika
Atsauces un piezīmes
- ↑ Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 290. lpp.
Literatūra par šo tēmu
- Niedra A. Kā tās lietas tika darītas. - Gauja: Rīga, 1987. - 339 lpp.
