Atšķirības starp "Bohēmijas hercogiste" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Čehijas valsts''' - pēc [[Lielmorāvijas valsts]] sabrukuma X gs. izveidojies čehu cilšu valstisks veidojums Čehijas-Morāvijas plakankalnē. | '''Čehijas valsts''' - pēc [[Lielmorāvijas valsts]] sabrukuma X gs. izveidojies čehu cilšu valstisks veidojums Čehijas-Morāvijas plakankalnē. | ||
| − | Stabila vēlīnā [[vadonības sabiedrība]] Čehijas ielejā izveidojās jau IX gs. 80. gados, kad čehu cilts [[kņazs]] Borživojs kristījies un ar Lielmorāvijas kņaza Svjatopolka atbalstu kļuvis par Čehijas ielejas cilšu galveno kņazu. Galīga ielejas apvienošana norisa kņaza Boļeslava I laikā (935.-972.), kurš pilnībā pakļāva pārējos čehu kņazus, bijušās Lielmorāvijas veco kodolu, kā arī ciltis Oderas un Vislas augštecēs, un par pastāvīgu monarha rezidenci izvēlējās Prāgu. Tālāko Čehu valsts ekspansiju Boļeslava II (973.-999.) vadībā apturēja poļu kņazs Meško I (962.-992.), kuram izcevās tai atņemt Oderas augšteces baseina zemes, bet viņa dēls Boļeslavs I Drosmīgais (992.-1025.) atņēma Čehijai arī Vislas augšteces zemes. XI gs. čehu | + | Stabila vēlīnā [[vadonības sabiedrība]] Čehijas ielejā izveidojās jau IX gs. 80. gados, kad čehu cilts [[kņazs]] Borživojs kristījies un ar Lielmorāvijas kņaza Svjatopolka atbalstu kļuvis par Čehijas ielejas cilšu galveno kņazu. Galīga ielejas apvienošana norisa kņaza Boļeslava I laikā (935.-972.), kurš pilnībā pakļāva pārējos čehu kņazus, bijušās Lielmorāvijas veco kodolu, kā arī ciltis Oderas un Vislas augštecēs, un par pastāvīgu monarha rezidenci izvēlējās Prāgu. Tālāko Čehu valsts ekspansiju Boļeslava II (973.-999.) vadībā apturēja poļu kņazs Meško I (962.-992.), kuram izcevās tai atņemt Oderas augšteces baseina zemes, bet viņa dēls Boļeslavs I Drosmīgais (992.-1025.) atņēma Čehijai arī Vislas augšteces zemes. XI gs. čehu karaļiem tomēr izdevās saglabāt savu suverenitāti un nostiprināt savu valdījumu robežas, gan atsakoties no ekspansijas, gan pakļaujoties [[Svētās Romas vācu impērija|Sv. Romas impērijai]] un kļūstot par tās vasaļiem (turpmāk katru ievēlēto Čehijas karali tronī apstiprināja [[imperators]]). |
Skat. arī: [[lauksaimniecība viduslaikos]] | Skat. arī: [[lauksaimniecība viduslaikos]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 13. jūnijs, plkst. 06.47
Čehijas valsts - pēc Lielmorāvijas valsts sabrukuma X gs. izveidojies čehu cilšu valstisks veidojums Čehijas-Morāvijas plakankalnē.
Stabila vēlīnā vadonības sabiedrība Čehijas ielejā izveidojās jau IX gs. 80. gados, kad čehu cilts kņazs Borživojs kristījies un ar Lielmorāvijas kņaza Svjatopolka atbalstu kļuvis par Čehijas ielejas cilšu galveno kņazu. Galīga ielejas apvienošana norisa kņaza Boļeslava I laikā (935.-972.), kurš pilnībā pakļāva pārējos čehu kņazus, bijušās Lielmorāvijas veco kodolu, kā arī ciltis Oderas un Vislas augštecēs, un par pastāvīgu monarha rezidenci izvēlējās Prāgu. Tālāko Čehu valsts ekspansiju Boļeslava II (973.-999.) vadībā apturēja poļu kņazs Meško I (962.-992.), kuram izcevās tai atņemt Oderas augšteces baseina zemes, bet viņa dēls Boļeslavs I Drosmīgais (992.-1025.) atņēma Čehijai arī Vislas augšteces zemes. XI gs. čehu karaļiem tomēr izdevās saglabāt savu suverenitāti un nostiprināt savu valdījumu robežas, gan atsakoties no ekspansijas, gan pakļaujoties Sv. Romas impērijai un kļūstot par tās vasaļiem (turpmāk katru ievēlēto Čehijas karali tronī apstiprināja imperators).
Skat. arī: lauksaimniecība viduslaikos
Literatūra par šo tēmu
- Viduslaiku vēsture. 2. daļa. Metodisks līdzeklis. / red. Grasmane I. - Mācību apgāds: Rīga, 1996. - 130 lpp. ISBN 99845-14-5
