Atšķirības starp "Saimnieks" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Saimnieks''' - [[Muižniecība|muižnieka]] apstiprināts patriarhālās lielģimenes (saimes) galva mūsdienu Latvijas teritorijā, kas pārraudzīja sētu jeb mājas - saimes dzīvesvietu, - un organizēja saimes sadzīvi un darbus. XVIII-XIX gs. iegūstot sociālas un ekonomiskas priekšrocības, ''saimnieki'' izveidoja īpašu [[zemniecība]]s kategoriju, tās eliti. | + | '''Saimnieks''' - [[Muižniecība|muižnieka]] apstiprināts patriarhālās lielģimenes (saimes) galva mūsdienu Latvijas teritorijā, kas pārraudzīja sētu jeb mājas - saimes dzīvesvietu, - un organizēja saimes sadzīvi un darbus. Saimniekoja 3 vai 6 gadus, pēc termiņa beigšanās muižnieks saimnieku ar tā ģimeni pārcēla vai nu uz citu saimniecību, vai pagarināja saimniekošanas termiņu un nākošo ciklu. Nostiprinoties Livonijā feodālajām attiecībām, saimnieks pārstāvēja savu saimi muižkunga priekšā, nodrošināja savu saimes ļaužu piedalīšanos [[Klaušas|klaušās]]. XVIII-XIX gs. iegūstot sociālas un ekonomiskas priekšrocības, ''saimnieki'' izveidoja īpašu [[zemniecība]]s kategoriju, tās eliti. Gūstot tiesības un iespējas izpirkt zemi un sētu, kļūstot tiesiski brīviem, saimnieki XIX gs. vidū ieguva savas saimniecības privātīpašumā - t.s. vecsaimnieki jeb "pelēkie baroni". |
| − | == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 22. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 22. lpp. | ||
| + | * Niedre Uģis. Latvieša sēta : Iespējas. Ieteikumi. Instrukcijas. // Latvijas arhitektūra. Nr.95., 2011. gada jūnijs, 78.-85. lpp. | ||
[[Kategorija:Sabiedrība]] | [[Kategorija:Sabiedrība]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 20. jūnijs, plkst. 18.56
Saimnieks - muižnieka apstiprināts patriarhālās lielģimenes (saimes) galva mūsdienu Latvijas teritorijā, kas pārraudzīja sētu jeb mājas - saimes dzīvesvietu, - un organizēja saimes sadzīvi un darbus. Saimniekoja 3 vai 6 gadus, pēc termiņa beigšanās muižnieks saimnieku ar tā ģimeni pārcēla vai nu uz citu saimniecību, vai pagarināja saimniekošanas termiņu un nākošo ciklu. Nostiprinoties Livonijā feodālajām attiecībām, saimnieks pārstāvēja savu saimi muižkunga priekšā, nodrošināja savu saimes ļaužu piedalīšanos klaušās. XVIII-XIX gs. iegūstot sociālas un ekonomiskas priekšrocības, saimnieki izveidoja īpašu zemniecības kategoriju, tās eliti. Gūstot tiesības un iespējas izpirkt zemi un sētu, kļūstot tiesiski brīviem, saimnieki XIX gs. vidū ieguva savas saimniecības privātīpašumā - t.s. vecsaimnieki jeb "pelēkie baroni".
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 22. lpp.
- Niedre Uģis. Latvieša sēta : Iespējas. Ieteikumi. Instrukcijas. // Latvijas arhitektūra. Nr.95., 2011. gada jūnijs, 78.-85. lpp.
