Atšķirības starp "Pārdaugavas hercogiste" versijām
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 29. rindiņa: | 29. rindiņa: | ||
* [http://www.historia.lv/alfabets/P/pa/pardaug_herc/encik/ph_lpe.htm Latvijas padomju enciklopēdija. 7.sējums, 526.lpp.] | * [http://www.historia.lv/alfabets/P/pa/pardaug_herc/encik/ph_lpe.htm Latvijas padomju enciklopēdija. 7.sējums, 526.lpp.] | ||
| + | * [http://turiba2.valsts.lv/vesture/9.1.php Žečpospoļitas centrālās varas normatīvie akti Inflantijā] | ||
[[Kategorija:Livonija]] | [[Kategorija:Livonija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 11. novembris, plkst. 07.37
| |
| hercogiste | 28.11.1561.-1629. |
| rezidence | ... |
| sizerens |
|
| hierarhija | ... |
| platība | ~ ... km2 |
Pārdaugavas hercogiste (Ducatus Ultradunensis, pol. Księstwo Inflantii) - Polijas karalim un Lietuvas lielkņazam pakļauta hercogiste, izveidota saskaņā ar 1561. gada Padošanās aktiem bijušā Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapijas teritorijas daļā Daugavas labajā krastā. 1566. gadā Pārdaugavas hercogisti pakļāva Lietuvas lielkņazam. Tās iekārtu noteica 1582. gada Livonijas konstitūcijas un 1589., 1598. gadu Livonijas ordinācijas. 1582. gadā Stefans Batorijs pavēlēja sākt rekvīziju , lai pārbaudītu īpašuma tiesības un atņemtu tiem muižniekiem, kas to nevar uzrādīt. Landtāgā, lielāku ietekmi ieguva lietuviešu un poļu muižniecība, tomēr ap 70% muižu palika vietējās muižniecības pārvaldījumā. Tika atjaunotas katoļu Baznīcas un katoļiem atļāva turē† dievkalpojumus. 1584. gadā pārgāja uz Gregora kalendāru un sākās t.s. kalendāra nemieri, kad no Rīgas atkal padzina jezuītus, Jēkaba baznīcu atkal atņēma katoļiem un atdeva luterāņu draudzei. Pēc Žečpospoļitas-Zviedrijas kara hercogiste tika likvidēta, tās Vidzemes daļai kļūstot par t.s. zviedru Vidzemi, bet Latgales daļai - par Inflantiju (pol. Inflanty Polskie).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
