Atšķirības starp "Vulfi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Wulff_von_Serbigall_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Vulfu no Cirgales ģerbonis]] | [[Attēls:Wulff_von_Serbigall_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Vulfu no Cirgales ģerbonis]] | ||
[[Attēls:Wulff_von_Parzemois_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Vulfu no Parcimoisas ģerbonis]] | [[Attēls:Wulff_von_Parzemois_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Vulfu no Parcimoisas ģerbonis]] | ||
| − | [[Barons|baroni]] '''fon Vulfi''' (vc. ''von Wulff''; kr. ''фон Вульф'') - [[Livonija]]s muižnieku dzimta. Pirmais dzimtas pārstāvis ieradās Vidzemē no Prūsijas 1698. gadā, bija Johans Vulfs (1663.–1748.), kurš nomāja Cirgaļu (''Serbigall'') jeb Aumeistaru muižu (kuru nopirka 1737. gadā) un Gaujienas pilsmuižu (kuru nopirka 1818. gadā), vēlāk iegādājās citus īpašumus. 1704. gadā Vulfs pierādīja savu seno izcelsmi un dzimta - fon Vulfi no Cirgales (''von Wulff a.d.H. Serbigall''), - tika ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Ar 1725. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu fon Vulfs no | + | [[Barons|baroni]] '''fon Vulfi''' (vc. ''von Wulff''; kr. ''фон Вульф'') - [[Livonija]]s muižnieku dzimta. Pirmais dzimtas pārstāvis ieradās Vidzemē no Prūsijas 1698. gadā, bija Johans Vulfs (1663.–1748.), kurš nomāja Cirgaļu (''Serbigall'') jeb Aumeistaru muižu (kuru nopirka 1737. gadā) un Gaujienas pilsmuižu (kuru nopirka 1818. gadā), vēlāk iegādājās citus īpašumus. 1704. gadā Vulfs pierādīja savu seno izcelsmi un dzimta - fon Vulfi no Cirgales (''von Wulff a.d.H. Serbigall''), - tika ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Ar 1725. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu fon Vulfs no Parces muižas (''von Wulff a.d.H. Parzemois'', no mūsd. Partsi, Igaunijā) saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 22. augusts, plkst. 15.15
baroni fon Vulfi (vc. von Wulff; kr. фон Вульф) - Livonijas muižnieku dzimta. Pirmais dzimtas pārstāvis ieradās Vidzemē no Prūsijas 1698. gadā, bija Johans Vulfs (1663.–1748.), kurš nomāja Cirgaļu (Serbigall) jeb Aumeistaru muižu (kuru nopirka 1737. gadā) un Gaujienas pilsmuižu (kuru nopirka 1818. gadā), vēlāk iegādājās citus īpašumus. 1704. gadā Vulfs pierādīja savu seno izcelsmi un dzimta - fon Vulfi no Cirgales (von Wulff a.d.H. Serbigall), - tika ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Ar 1725. gada Senāta ukazu fon Vulfs no Parces muižas (von Wulff a.d.H. Parzemois, no mūsd. Partsi, Igaunijā) saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu.
