Atšķirības starp "Līveni" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Furst_Lieven_wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Furst_Lieven_wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | [[Barons|baroni]] un firsti '''Līveni''' (vc. ''von Lieven'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimta. Pēc leģendas, dzimtas aizsācējs Gerardus Livonietis (kurš 1269. gadā, bet viņa dēls Johannes (''filius Gerardi Lyvonis'') 1292. gadā minēti kā Rīgas archibīskapa vasaļi) bijis līvu vadoņa Kaupo pēctecis. Dzimtai sazarojoties, no tās cēlušās vēl pāris Livonijas bruņniecības dzimtas, t.sk. [[Ungerni-Šternbergi]]. Līveni 1653. gadā ieguva Zviedrijas karalistes brīvkungu titulu, 1719. ieguva Zviedrijas karalistes grāfu titulu, kopš 1799. gada Krievijas | + | [[Barons|baroni]] un firsti '''Līveni''' (vc. ''von Lieven'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimta. Pēc leģendas, dzimtas aizsācējs Gerardus Livonietis (kurš 1269. gadā, bet viņa dēls Johannes (''filius Gerardi Lyvonis'') 1292. gadā minēti kā Rīgas archibīskapa vasaļi) bijis līvu vadoņa Kaupo pēctecis. Dzimtai sazarojoties, no tās cēlušās vēl pāris Livonijas bruņniecības dzimtas, t.sk. [[Ungerni-Šternbergi]]. Līveni 1653. gadā ieguva Zviedrijas karalistes [[Brīvkungs|brīvkungu]] titulu, 1719. ieguva Zviedrijas karalistes [[Grāfs|grāfu]] titulu, kopš 1799. gada Krievijas impērijas grāfi, kopš 1801. gada [[Svētās Romas vācu impērija|Sv. Romas impērijas]] grāfi, kopš 1826. gada Krievijas impērijas [[Kņazs|kņazi]] ([[Firsts|firsti]]). No šīs dzimtas nākuši daudzi ievērojami valstsvīri, virsnieki, diplomāti un polītiķi. |
Skat. arī: [[Līvens Anatolijs|Anatolijs Līvens]] | Skat. arī: [[Līvens Anatolijs|Anatolijs Līvens]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 28. augusts, plkst. 08.19
baroni un firsti Līveni (vc. von Lieven) - sena Livonijas muižnieku dzimta. Pēc leģendas, dzimtas aizsācējs Gerardus Livonietis (kurš 1269. gadā, bet viņa dēls Johannes (filius Gerardi Lyvonis) 1292. gadā minēti kā Rīgas archibīskapa vasaļi) bijis līvu vadoņa Kaupo pēctecis. Dzimtai sazarojoties, no tās cēlušās vēl pāris Livonijas bruņniecības dzimtas, t.sk. Ungerni-Šternbergi. Līveni 1653. gadā ieguva Zviedrijas karalistes brīvkungu titulu, 1719. ieguva Zviedrijas karalistes grāfu titulu, kopš 1799. gada Krievijas impērijas grāfi, kopš 1801. gada Sv. Romas impērijas grāfi, kopš 1826. gada Krievijas impērijas kņazi (firsti). No šīs dzimtas nākuši daudzi ievērojami valstsvīri, virsnieki, diplomāti un polītiķi.
Skat. arī: Anatolijs Līvens
Literatūra par šo tēmu
Resursi internetā par šo tēmu
- Prince[ss Lieven (Serene Highness) - Genealogy]
