Atšķirības starp "Dienvidlatvijas brigāde" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
18. rindiņa: 18. rindiņa:
  
 
1919. gada 15. jūlijā '''Latviešu atsevišķo brigādi''' apvienoja ar [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļļatvijas brigādi]] un [[Latvijas baltvācu zemessargi]]em, izveidojot [[Latvijas armija|Latvijas armiju]]. Tajā Dienvidlatvijas brigāde tika pārveidota par [[Kurzemes divīzija|Kurzemes divīziju]], bet tās bataljoni - par pulkiem.
 
1919. gada 15. jūlijā '''Latviešu atsevišķo brigādi''' apvienoja ar [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļļatvijas brigādi]] un [[Latvijas baltvācu zemessargi]]em, izveidojot [[Latvijas armija|Latvijas armiju]]. Tajā Dienvidlatvijas brigāde tika pārveidota par [[Kurzemes divīzija|Kurzemes divīziju]], bet tās bataljoni - par pulkiem.
 +
 +
==  ==
 +
<center><gallery>
 +
Attēls:Balodis_Brigade.jpg|
 +
</gallery></center>
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2013. gada 3. septembris, plkst. 10.42

Atsevišķā latviešu brigāde, literatūrā arī Dienvidlatvijas brigāde - Latvijas zemessardzes (landesvēra) latviešu vienība, izveidota 1919. gada 21. martā, pārformējot Latviešu atsevišķo bataljonu par "Latviešu atsevišķo brigādi". Komandieris pulkvedis J.Balodis (21.03.1919.-15.07.1919.). Pēc izveidošanas brigādi laika gaitā palielināja, iekļaujot tajā tādas daļas kā:

kā arī Rīgā pēc tās ieņemšanas maija beigās jaunformējamās vienības: saformēja vel 4., 5. un 6. atsevišķo bataljonu, turpinaja formēt 7. atsevišķo (skolnieku), 8. Piebalgas un Malienas atsevišķo bataljonu, kā arī Rigas jaunformējamos spēkus (186 virsn. un 735 instr. un kareivji).

1919. gada 15. jūlijā Latviešu atsevišķo brigādi apvienoja ar Ziemeļļatvijas brigādi un Latvijas baltvācu zemessargiem, izveidojot Latvijas armiju. Tajā Dienvidlatvijas brigāde tika pārveidota par Kurzemes divīziju, bet tās bataljoni - par pulkiem.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 295. lpp. ISBN 9984-00-395-7 - 110., 169. lpp.
  • Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
  • Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
  • Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
  • Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
  • Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
  • Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
  • Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
  • Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.

Resursi internetā par šo tēmu