Atšķirības starp "Žečpospoļita" versijām

Versija, kas saglabāta 2008. gada 12. novembris, plkst. 13.24

Žečpospoļita (lat. Serenissima Res Publica Coronae Regni Poloniae Magnique Ducatus Lithuaniae) - federāla monarhija Centrāleiropā no 1569. līdz 1795. gadam. Izveidojās Ļubļinas ūnijā apvienojoties Polijas karalistei un Lietuvas liekņazistei. Valsts nosaukums poļu valodā: Rzeczpospolita Obojga Narodów, lietuviešu valodā: Abiejų Tautų Respublika, baltkrievu valodā: Рэч Паспалітая Абодвух Народаў. Nosaukums ir no latīņu valodas: res publica - poliski rzec pospolita, kas neapzīmēja valsts politisko iekārtu mūsdienu izpratnē, bet to, ka Lietuvas lielkņaziste un Polijas karaliste ir atsevišķi līdztiesiski subjekti (res privatae) kopīgā valstī. Tika saglabāts robežu dalījums, iekšējā administrācija, atsevišķas valsts kases, tiesas, valsts valodas, bet kopīgi: karalis, divpalātu seims, likumdošana, ārpolitika un naudas sistēma. 1573. gadā Žečpospoļita kļva par konstitucionālu monarhiju: tika juridiski apstiprināts karaļa ievēlēšanas princips. No Henrika (Anrī) Valuā (1573.-1574.) tika panākti t.s. Henrika artikuli, kas liedza karalim turpmāk noteikt troņmantnieku - seims ieguva tiesības karali ievēlēt. Šis dokuments vairāk nekā 20 pantos reglamentēja karaļa un seima tiesības un galīgi noformēja kārtu pārstāvniecības politisko sistēmu. Valsti pārvaldīja vēlēts karalis un divi - Krakovas un Viļņas, - seimi. Delegātus uz seimu izvirzīja provinču un vojevodistu seimikos. XVIII gs. valsts militāri un saimnieciski bija kļuvusi tik vāja, ka praktiski kļuva par Krievijas impērijas [[Protektorāts|protektorātu]. 1772. gada 19. februārī notika t.s. pirmā Polijas dalīšana (pol. Rozbiór Polski), kad Žečpospoļitas teritorijas lielāko daļu savā starpā sadalīja Krievijas impērija, Prūsijas karaliste un Austrijas impērija. 1774. gadā seims apstiprināja Žečpospoļitas atteikšanos no zaudētajām teritorijām. Pēc pilsoņu kara, kurā 1792. gadā iesaistījās Krievijas armija, 1793. gada 23. janvārī Krievija un Prūsija noslēdza vienošanos par jaunu teritoriju atņemšanu Žečpospoļitai. Pēc T.Kostjuško sacelšanās (pol. Powstanie kościuszkowskie) apspiešanas, 1795. gada 24. oktobrī uzvarētājvalstis sadalīja savā starpā atlikušo Žečpospoļitas teritoriju, 25. novembrī karalis Staņislavs II (Stanisław II August Poniatowski) demisionēja un Žečpospoļita kā valsts pārstāja pastāvēt.