Atšķirības starp "Bergi no Sāmsalas" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Berg_von_Oesel_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Berg_von_Oesel_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni '''fon Bergi no Sāmsalas''' (''von Berg (von Oesel)'') jeb '''Bergi no Karmelas''' (''von Berg a.d.H. Carmel genannt'') - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Bernhards (''Bernhardus van dem Berge''), kurš XV gs. pirmajā pusē ieradies no Vestfāles Sāmsalā. kļūstot par Sāmsalas-Vīkas bīskapa vasali. Tā pēctecis Bernhards (''Bernhard Berg'', miris pēc 1562.) 1531. gadā Briselē saņēma impērijas [[Barons|barona]] titulu. 1561. gadā Johans fon Bergs (?-1665.), Rajgorodas (''Rajgród'') [[stārasts]], tika uzņemts Polijas karalistes bruņniecībā, bet tā dēls Vladislavs 1680. gadā kļuva par Vidzemes [[Kastelāns|kastelānu]], ieguva Sēlpils, Schönberg un Prezmas muižas, laika gaitā dzimta saviem īpašumiem pievienoja: Sāmsalā Clausholm, Köln, Jöggies, Käsel, Katwell, Koiküll, Müllershof, Padel, Uddoser muižas un Odenkat muižu Igaunijā. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1741. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. Fridrihs fon Bergs (''Friedrich Johann Gustav von Berg (1756.-1821.) 1792.-1797. gados bija [[bruņniecības maršals]]. Dzimta sadalījās divās pamatlīnijās: | + | baroni '''fon Bergi no Sāmsalas''' (''von Berg (von Oesel)'') jeb '''Bergi no Karmelas''' (''von Berg a.d.H. Carmel genannt'') - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Bernhards (''Bernhardus van dem Berge''), kurš XV gs. pirmajā pusē ieradies no Vestfāles Sāmsalā. kļūstot par Sāmsalas-Vīkas bīskapa vasali. Tā pēctecis Bernhards (''Bernhard Berg'', miris pēc 1562.) 1531. gadā Briselē saņēma impērijas [[Barons|barona]] titulu. 1561. gadā Johans fon Bergs (?-1665.), Rajgorodas (''Rajgród'') [[stārasts]], tika uzņemts Polijas karalistes bruņniecībā, bet tā dēls Vladislavs 1680. gadā kļuva par Vidzemes [[Kastelāns|kastelānu]], ieguva Sēlpils, Schönberg un Prezmas muižas, laika gaitā dzimta saviem īpašumiem pievienoja: Sāmsalā Clausholm, Köln, Jöggies, Käsel, Katwell, Koiküll, Müllershof, Padel, Uddoser muižas un Odenkat muižu Igaunijā. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1741. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. Fridrihs fon Bergs (''Friedrich Johann Gustav von Berg'' (1756.-1821.) 1792.-1797. gados bija [[bruņniecības maršals]]. Dzimta sadalījās divās pamatlīnijās: |
* Karmelas līnija (''aus dem Hause Karmela'', iznīka 1759.); | * Karmelas līnija (''aus dem Hause Karmela'', iznīka 1759.); | ||
* Millershofas līnija (''aus dem Hause Müllershof''). | * Millershofas līnija (''aus dem Hause Müllershof''). | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 2. oktobris, plkst. 11.06
baroni fon Bergi no Sāmsalas (von Berg (von Oesel)) jeb Bergi no Karmelas (von Berg a.d.H. Carmel genannt) - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas provincēs. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Bernhards (Bernhardus van dem Berge), kurš XV gs. pirmajā pusē ieradies no Vestfāles Sāmsalā. kļūstot par Sāmsalas-Vīkas bīskapa vasali. Tā pēctecis Bernhards (Bernhard Berg, miris pēc 1562.) 1531. gadā Briselē saņēma impērijas barona titulu. 1561. gadā Johans fon Bergs (?-1665.), Rajgorodas (Rajgród) stārasts, tika uzņemts Polijas karalistes bruņniecībā, bet tā dēls Vladislavs 1680. gadā kļuva par Vidzemes kastelānu, ieguva Sēlpils, Schönberg un Prezmas muižas, laika gaitā dzimta saviem īpašumiem pievienoja: Sāmsalā Clausholm, Köln, Jöggies, Käsel, Katwell, Koiküll, Müllershof, Padel, Uddoser muižas un Odenkat muižu Igaunijā. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1741. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. Fridrihs fon Bergs (Friedrich Johann Gustav von Berg (1756.-1821.) 1792.-1797. gados bija bruņniecības maršals. Dzimta sadalījās divās pamatlīnijās:
- Karmelas līnija (aus dem Hause Karmela, iznīka 1759.);
- Millershofas līnija (aus dem Hause Müllershof).
