Atšķirības starp "Rozeni" versijām

Versija, kas saglabāta 2013. gada 22. oktobris, plkst. 13.44

fon Rozeni

baroni un grāfi fon Rozeni (vc. von Rosen, kr. фон Розены) - sena čehu izcelsmes (no Bohēmijas) bruņniecības dzimtas atzars Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Dzimtas aizsācējs bijis Porajs, Bohēmijas grāfa Slavņika dēls, Sv. Romas imperatora Heinriha I krustdēls, kura pēcnācējus, pateicoties tad pieņemtā ģerboņa rozēm, iesauca par Rozeniem. Livonijā vairāki Rozeni ieradās jau XIII gs. kā Vācu ordeņa brāļi vai Rīgas arhibīskapa vasaļi: 1288. gadā avotos parādās Rīgas arhibīskapa vasaļa Straupes pilī Voldemāra no Rozenas vārds; 1350. gadā Rīgas arhibīskaps Fromholds no Fifhūzenas apstiprināja lēni uz husz tho Rosen - Rozenu pili - Voldemāram un Henekam Rozeniem. XIV gs. Rozeniem Rīgā piederēja vairāki nami, vēlāk Rozenu sēta, gar kuru izveidojās Rozena iela. Dzimtai paplašinoties, pamazām sadalījās vairākās līnijās, kas atšķīrās pēc dzimtmuižas nosaukuma un ģerboņu niansēm. 1624. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1746. gadā - Igaunijas bruņniecīas matrikulā. Liels bija dzimtas ieguldījums reģiona kultūras dzīvē. Piemēram, Augusts fon Rozens kopdarbībā ar A.Bīlenšteins vācis materiālus par Zemgales un Kurzemes pilskalniem, veicis to zinātnisko izpēti, visai nozīmīgs Krievijas impērijas literatūrā bija rakstnieks un dramaturgs Karls Georgs (1800.–1860.), bet pasaules līmeņa devumu mākslā atstājis izcilākais gleznotājs no Baltijas, grāfs Gerhards fon Rozens (1856.–1927.). 1939. gadā Rozeni bija spiesti izceļot uz Vāciju.

Mūsdienu Latvijas teritorijā Rozenu dzimtas valdījumā dažādos laika periodos bijušas Mazstraupes (Klein-Roop), Duntes (Ruthern), Mālmuižas (Mahlenhof), Sinoles, Vizlas (Fridrihshof), Ungurmuiža (Orellen), Liepupes, Rozulas u.c. muižas. Straupes baznīcā tika apbedīti Rozenu dzimtas locekļi - līdz mūsdienām senākais saglabājies ir Georga (miris 1590. gadā) kapakmens.

Literatūra par šo tēmu

• Rosen, G.F.V., Baron. Vorwort // Die Tochter Joann’s III. Trauerspiel in fünf Aufzügen von Baron Georg Rosen. Aus dem Russischen überesst von dem Verfasser. St. Petersburg: Carl Kray, 1841. S. III–XI.

• Очерк фамильной истории Баронов фон Розен из родовых домов Рооп, Гохрозен, Шѐнангрен или Розенгоф, Райскум, Моян и пр.: 992–1876 / Составил Барон Андрей Евг. Розен. - СПб., 1876

Resursi internetā par šo tēmu

• Pētersone P. Vēstures liecības barona Hansa Johana Otto fon Rozena atmiņās. // Latvijas arhīvi. Nr.3, 2007

• Л.А. Козлова. Фамильные портреты баронов фон Розен.
• Михаил Федорович Розен - геолог, исследователь Алтая, краевед
• Розен - Российское Генеалогическое Древо