Atšķirības starp "Bildringi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
baroni '''Bildringi''' (vc. ''von Büldring, Bueldring'', kr. ''фон Бюльдрингы, Бильдрингы, Бильдерлингы'') - vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] vasalis Johans fon Bildrings, kurš 1495. gadā kā [[Lēnis|lēni]] no Ordeņa saņēma Bulduru muižu. Kurzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1634. gadā. 1872. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu divām dzimtas līnijām. | baroni '''Bildringi''' (vc. ''von Büldring, Bueldring'', kr. ''фон Бюльдрингы, Бильдрингы, Бильдерлингы'') - vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs ir [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] vasalis Johans fon Bildrings, kurš 1495. gadā kā [[Lēnis|lēni]] no Ordeņa saņēma Bulduru muižu. Kurzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1634. gadā. 1872. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz [[Barons|barona]] titulu divām dzimtas līnijām. | ||
| − | Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Raudas (''Raudenhof, Rauden''), Bulduru jeb Bilderiņu (''Billderingshoff''), Vilkājas (''Wilkagen, Willkahjen'') u.c. muižas. | + | Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Raudas (''Raudenhof, Rauden''), Bulduru jeb Bilderiņu (''Billderingshoff''), Vilkājas (''Wilkagen, Willkahjen''), Sunāksytes (''Sonnaxt'') u.c. muižas. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 30. oktobris, plkst. 13.49
baroni Bildringi (vc. von Büldring, Bueldring, kr. фон Бюльдрингы, Бильдрингы, Бильдерлингы) - vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Vācu ordeņa vasalis Johans fon Bildrings, kurš 1495. gadā kā lēni no Ordeņa saņēma Bulduru muižu. Kurzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1634. gadā. 1872. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu divām dzimtas līnijām.
Mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Raudas (Raudenhof, Rauden), Bulduru jeb Bilderiņu (Billderingshoff), Vilkājas (Wilkagen, Willkahjen), Sunāksytes (Sonnaxt) u.c. muižas.
