Atšķirības starp "Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
26. rindiņa: 26. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:LSPR_map.png|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:LSPR_map.png|200px]]
 
|}
 
|}
''Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR)''' - valsts mūsdienu Latvijas teritorijā no 1919. gada janvāra līdz 1920. gada janvārim. Izveidojās, [[Latviešu sarkanie strēlnieki|latviešu sarkanajiem strēlniekiem]] 1918.-1919. gados atkarojot latviešu apdzīvoto teritoriju no [[Vācijas impērija]]s okupācijas karaspēka, izņemot Liepāju, Aizputi un šo pilsētu apkaimi). LSPR proklamēta 1919. gada 13. janvārī, ''Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju'' I kongresā. Kongresā ievēlēja ''Latvijas centrālo izpildkomiteju'' (LCIK), kas ievēlēja Latvijas padomju valdību (kas vienlaikus bija arī LCIK prezidijs). Pēc Padomju Krevijas Konstitūcijas parauga tika izveidota LSPR Konstitūcija. Atkāpjoties ''[[Landesvērs|landesvēra]]'' spēku priekšā, LSPR valdība 1919. gada jūlijā pārcēla savu darbību uz Rēzekni. [[Latvijas armija]]s uzbrukuma rezultātā LSPR spēki atkāpās uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī Veļikije Lukos paziņoja par savu pašatlaišanu un LSPR pastāvēšanas beigšanos.
+
''Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR)''' - valsts mūsdienu Latvijas teritorijā no 1919. gada janvāra līdz 1920. gada janvārim. Izveidojās, [[Latviešu sarkanie strēlnieki|latviešu sarkanajiem strēlniekiem]] 1918.-1919. gados atkarojot latviešu apdzīvoto teritoriju no [[Vācijas impērija]]s okupācijas karaspēka, izņemot Liepāju, Aizputi un šo pilsētu apkaimi). LSPR proklamēta 1919. gada 13. janvārī, ''Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju'' I kongresā. Kongresā ievēlēja ''Latvijas centrālo izpildkomiteju'' (LCIK), kas ievēlēja Latvijas padomju valdību [[Stučka Pēteris|Pētera Stučka]] vadībā (kas vienlaikus bija arī LCIK prezidijs). Pēc Padomju Krevijas Konstitūcijas parauga tika izveidota LSPR Konstitūcija. Atkāpjoties ''[[Landesvērs|landesvēra]]'' spēku priekšā, LSPR valdība 1919. gada jūlijā pārcēla savu darbību uz Rēzekni. [[Latvijas armija]]s uzbrukuma rezultātā LSPR spēki atkāpās uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī Veļikije Lukos paziņoja par savu pašatlaišanu un LSPR pastāvēšanas beigšanos.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 15. novembris, plkst. 20.40

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
130px
200px
pastāv 13.01.1919.-13.01.1920.
pārvalde
  • LCIK prezidijs
  • Latvijas centrālā izpildkomiteja
  • Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku
    un strēlnieku padomju kongress
galvaspilsēta Rīga, pēc tam Rēzekne
iedzīvotāji ~ ...
maks. platība ~ ... km2
200px

Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR)' - valsts mūsdienu Latvijas teritorijā no 1919. gada janvāra līdz 1920. gada janvārim. Izveidojās, latviešu sarkanajiem strēlniekiem 1918.-1919. gados atkarojot latviešu apdzīvoto teritoriju no Vācijas impērijas okupācijas karaspēka, izņemot Liepāju, Aizputi un šo pilsētu apkaimi). LSPR proklamēta 1919. gada 13. janvārī, Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju I kongresā. Kongresā ievēlēja Latvijas centrālo izpildkomiteju (LCIK), kas ievēlēja Latvijas padomju valdību Pētera Stučka vadībā (kas vienlaikus bija arī LCIK prezidijs). Pēc Padomju Krevijas Konstitūcijas parauga tika izveidota LSPR Konstitūcija. Atkāpjoties landesvēra spēku priekšā, LSPR valdība 1919. gada jūlijā pārcēla savu darbību uz Rēzekni. Latvijas armijas uzbrukuma rezultātā LSPR spēki atkāpās uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī Veļikije Lukos paziņoja par savu pašatlaišanu un LSPR pastāvēšanas beigšanos.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42.-43. lpp.
  • Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Zinātne: Rīga, 1988.

  • Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967

Resursi internetā par šo tēmu