Atšķirības starp "Vasalis" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Skat. arī: [[lēņa tiesības]], [[benefīcijs]], [[lēnis]], [[omāžs]], [[komendācija]], [[leimaņi]] | Skat. arī: [[lēņa tiesības]], [[benefīcijs]], [[lēnis]], [[omāžs]], [[komendācija]], [[leimaņi]] | ||
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 11. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 11. lpp. | ||
| + | * Dzenis A. Vietējās izcelsmes lēņa vīri Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 70.-88. lpp. | ||
---- | ---- | ||
* Rouche, Michel. Private life conquers state and society. // A History of Private Life vol 1 / Paul Veyne, ed. - Harvard University Press, 1987, ISBN 0-674-39974-9 | * Rouche, Michel. Private life conquers state and society. // A History of Private Life vol 1 / Paul Veyne, ed. - Harvard University Press, 1987, ISBN 0-674-39974-9 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://umija.org/gwma:Lehenswesen+und+Vasall Lehnswesen und Vasall] | * [http://umija.org/gwma:Lehenswesen+und+Vasall Lehnswesen und Vasall] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 12. janvāris, plkst. 10.00
Vasalis (no lat. vassus - "karavīrs"; fr. vassal, vāc. Vassal, Lehnsmann, kr. вассал - no jaunlat. vassalus) - hierarhijā augstākstāvošam sizerenam kalpojoša brīva persona, kura par militāro dienestu u.c. pienākumu pildīšanu no senjora saņēma (uz vasalitātes pienākumu pildīšanas laiku) zemi (lēni - ne tikai zemi un tās bagātības, bet arī cilvēkus), amatu vai citu materiālu labumu, kā arī tiesisko aizsardzību. Visbiežāk pieprasītās un viscienījamākās lēņa gaitas bija karadienests ar paša vasaļa zirgu, bruņām un ieročiem, kas tika iegādāti par ienākumiem no lēņa. Godājams pienākums bija arī lēņa kunga pavadīšana ceļojumos. Taču pastāvēja arī daudzi tā dēvētie gaitas vasaļi, kuri strādāja sizerena pilīs un muižās kā kalēji, namdari, mūrnieki un citi amatnieki, zirgupuiši, pavāri, ziņneši, pārvaldnieki. Dažkārt lēni piešķīra kā balvu par ilgu un uzcītīgu dienestu, varonību karā vai citiem nopelniem. Gan gaitas, gan karavīri vasaļi vienādām tiesībām, kuru galvenā iezīme bija vasaļa brīvība no visām klaušām un nodevām, izņemot lēņa dienestu. Visus ienākumus, ko sniedza izlēņotais labums, drīkstēja paturēt pats vasalis. Lēni varēja nodot mantiniekiem. Ja vasalis nepildīja dienestu vai mira bez mantiniekiem, lēnis atgriezās atpakaļ sizerena valdījumā. Lēnis nebija privātīpašums, bet tikai valdījums, dienesta zeme, kuru bez sizerena atļaujas nedrīkstēja dalīt, ieķīlāt vai pārdot. Ja vasalis lauza uzticību kungam (felonija), tad zaudēja savu lēni.
Skat. arī: lēņa tiesības, benefīcijs, lēnis, omāžs, komendācija, leimaņi
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 11. lpp.
- Dzenis A. Vietējās izcelsmes lēņa vīri Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 70.-88. lpp.
- Rouche, Michel. Private life conquers state and society. // A History of Private Life vol 1 / Paul Veyne, ed. - Harvard University Press, 1987, ISBN 0-674-39974-9
Resursi internetā par šo tēmu
- Lehnswesen und Vasall
- Kernbegriffe aus der Terminologie des Feudalismus
- VASALL, m. gefolgsmann, lehensmann
- Feudalgesellschaft
- Lexikon Lehnswesen, Besitz und Herrschaft
