Atšķirības starp "Maskavas lielkņaziste" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
23. rindiņa: 23. rindiņa:
 
* Joans IV Bargais), 1533.-1547.
 
* Joans IV Bargais), 1533.-1547.
 
|-
 
|-
−
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Moscowia_growth_1300_1796.jpg|200px]]
+
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Moskovia.jpg|200px]]
 
|}
 
|}
 
'''Maskavas lielkņaziste''' (kr. ''Великое княжество Московское''), '''Maskavas Krievzeme''' (''Московская Русь'') jeb '''Maskavija''' (''Московия'') - feodāls lēnis, pēc tam [[vasaļvalsts]] un suverēna valsts Austrumeiropā laikā no 1319. līdz 1547. gadam. Pirmo reizi Maskava avotos pieminēta 1147. gadā kā [[Vladimiras lielkņaziste]]s robežforts starp Rostovas-Suzdaļas (''Ростово-Суздальское'')  un Čerņigovas (''Черниговское'') kņazistēm. 1247. gadā, kad par Maskavas [[Kņazs|kņazu]] kļuva Vladimiras [[Kņazs|lielkņaza]] Jaroslava II (''Ярослав II'') dēls Mihails Horobrits (''Михаил Хоробрит''), tā jau figurē jau kā atsevišķas Vladimiras valstī ietilpstošas kņazistes centrs. 1263. gadā (faktiski 1276. g.) to kā [[Dalienu kņazistes|dalienu kņazisti]] piešķīra valdījumā Danīlam (''Даниил'') Rjurikovičam, Vladimiras lielkņaza Aleksandra ar iesauku Ņevskis (''Александр Невский'') dēlam, kurš aizsāka Maskavas Rjurikoviču atzara dinastiju. Iekarojot vienu pēc otras apkārtējās kņazistes (piem., Kolomnu 1301. g., Zaļesjas Pereslavļu 1302. g., Možaisku 1303. g.), pakāpeniski paplašināja kņazistes teritoriju, tai topot par vienu no spēcīgākajiem [[Zelta orda]]s [[Vasaļvalsts|vasaļvalstīm]] senkrievu zemēs. 1319. gadā Maskavas kņazu Juriju (''Юрий (Георгий)'') kā uzticamu vasali [[hans]] Muhameds Uzbek-hans (tat. ''Soltan Mөxəmmət Üzbək-xan'') iecēla par lielkņazu, tā padarot Maskavu par visas Ziemeļaustrumkrievijas politisko centru. Rietumos tās zemes robežojās ar [[Zviedrijas karaliste]]s, [[Livonija]]s un [[Lietuvas lielkņaziste]]s zemēm, austrumos pletās līdz Urāliem, ziemeļos līdz Baltajai un Barenca jūrai, bet dienvidos nebija konkrētu robežu. Zelta ordas ietekmē izveidojās vienota finanšu un tiesu sistēma, nodokļu ievākšanas kārtība, vienota karaspēka organizācija, nostiprinājās iedzīvotāju sadalījums [[Kārta|kārtās]]. Augstākā valsts vara koncentrējās lielkņaza un [[bajār padome]]s rokās. 1389. gadā lielkņazs Dmitrijs Donskis nodeva varu savam dēlam Vasilijam pats, negaidot hana investūru, tādējādi saraujot vasaļattiecības ar Zelta ordu. 1547. gada 16. janvārī [[Maskavas kremlis|Kremļa]] Uspenskas katedrālē (''Успенский собор'') pēdējais Maskavas lielkņazs Joans IV svinīgi kronējās par valdnieku ar pilnīgi jaunu titulu "Visas Krievijas [[cars]]" (''Царь всея Руси''), attiecīgi, turpmāk šo valsti dēvē par [[Maskavas cariste|Maskavas caristi]] (''Царство Московское'').
 
'''Maskavas lielkņaziste''' (kr. ''Великое княжество Московское''), '''Maskavas Krievzeme''' (''Московская Русь'') jeb '''Maskavija''' (''Московия'') - feodāls lēnis, pēc tam [[vasaļvalsts]] un suverēna valsts Austrumeiropā laikā no 1319. līdz 1547. gadam. Pirmo reizi Maskava avotos pieminēta 1147. gadā kā [[Vladimiras lielkņaziste]]s robežforts starp Rostovas-Suzdaļas (''Ростово-Суздальское'')  un Čerņigovas (''Черниговское'') kņazistēm. 1247. gadā, kad par Maskavas [[Kņazs|kņazu]] kļuva Vladimiras [[Kņazs|lielkņaza]] Jaroslava II (''Ярослав II'') dēls Mihails Horobrits (''Михаил Хоробрит''), tā jau figurē jau kā atsevišķas Vladimiras valstī ietilpstošas kņazistes centrs. 1263. gadā (faktiski 1276. g.) to kā [[Dalienu kņazistes|dalienu kņazisti]] piešķīra valdījumā Danīlam (''Даниил'') Rjurikovičam, Vladimiras lielkņaza Aleksandra ar iesauku Ņevskis (''Александр Невский'') dēlam, kurš aizsāka Maskavas Rjurikoviču atzara dinastiju. Iekarojot vienu pēc otras apkārtējās kņazistes (piem., Kolomnu 1301. g., Zaļesjas Pereslavļu 1302. g., Možaisku 1303. g.), pakāpeniski paplašināja kņazistes teritoriju, tai topot par vienu no spēcīgākajiem [[Zelta orda]]s [[Vasaļvalsts|vasaļvalstīm]] senkrievu zemēs. 1319. gadā Maskavas kņazu Juriju (''Юрий (Георгий)'') kā uzticamu vasali [[hans]] Muhameds Uzbek-hans (tat. ''Soltan Mөxəmmət Üzbək-xan'') iecēla par lielkņazu, tā padarot Maskavu par visas Ziemeļaustrumkrievijas politisko centru. Rietumos tās zemes robežojās ar [[Zviedrijas karaliste]]s, [[Livonija]]s un [[Lietuvas lielkņaziste]]s zemēm, austrumos pletās līdz Urāliem, ziemeļos līdz Baltajai un Barenca jūrai, bet dienvidos nebija konkrētu robežu. Zelta ordas ietekmē izveidojās vienota finanšu un tiesu sistēma, nodokļu ievākšanas kārtība, vienota karaspēka organizācija, nostiprinājās iedzīvotāju sadalījums [[Kārta|kārtās]]. Augstākā valsts vara koncentrējās lielkņaza un [[bajār padome]]s rokās. 1389. gadā lielkņazs Dmitrijs Donskis nodeva varu savam dēlam Vasilijam pats, negaidot hana investūru, tādējādi saraujot vasaļattiecības ar Zelta ordu. 1547. gada 16. janvārī [[Maskavas kremlis|Kremļa]] Uspenskas katedrālē (''Успенский собор'') pēdējais Maskavas lielkņazs Joans IV svinīgi kronējās par valdnieku ar pilnīgi jaunu titulu "Visas Krievijas [[cars]]" (''Царь всея Руси''), attiecīgi, turpmāk šo valsti dēvē par [[Maskavas cariste|Maskavas caristi]] (''Царство Московское'').

Versija, kas saglabāta 2014. gada 21. janvāris, plkst. 07.28

Великое княжество
Московское
Moscowia seal XV.png
pastāv 1319.-1547.
sizerens Zelta ordas hans (līdz 1480.)
lielkņazi
  • Jurijs, 1319.-1325.
  • Joans Kaļita, 1325.-1340.
  • Simeons Lepnais, 1340.-1353.
  • Joans II Sarkanais, 1354.-1359.
  • Dmitrijs Donskis, 1359.-1389.
  • Vasilijs I, 1389.-1425.
  • Vasilijs II Tumšais, 1425.-1462.
  • Joans III Lielais, 1462.-1505.
  • Vasilijs III, 1505.-1533.
  • Joans IV Bargais), 1533.-1547.
Moskovia.jpg

Maskavas lielkņaziste (kr. Великое княжество Московское), Maskavas Krievzeme (Московская Русь) jeb Maskavija (Московия) - feodāls lēnis, pēc tam vasaļvalsts un suverēna valsts Austrumeiropā laikā no 1319. līdz 1547. gadam. Pirmo reizi Maskava avotos pieminēta 1147. gadā kā Vladimiras lielkņazistes robežforts starp Rostovas-Suzdaļas (Ростово-Суздальское) un Čerņigovas (Черниговское) kņazistēm. 1247. gadā, kad par Maskavas kņazu kļuva Vladimiras lielkņaza Jaroslava II (Ярослав II) dēls Mihails Horobrits (Михаил Хоробрит), tā jau figurē jau kā atsevišķas Vladimiras valstī ietilpstošas kņazistes centrs. 1263. gadā (faktiski 1276. g.) to kā dalienu kņazisti piešķīra valdījumā Danīlam (Даниил) Rjurikovičam, Vladimiras lielkņaza Aleksandra ar iesauku Ņevskis (Александр Невский) dēlam, kurš aizsāka Maskavas Rjurikoviču atzara dinastiju. Iekarojot vienu pēc otras apkārtējās kņazistes (piem., Kolomnu 1301. g., Zaļesjas Pereslavļu 1302. g., Možaisku 1303. g.), pakāpeniski paplašināja kņazistes teritoriju, tai topot par vienu no spēcīgākajiem Zelta ordas vasaļvalstīm senkrievu zemēs. 1319. gadā Maskavas kņazu Juriju (Юрий (Георгий)) kā uzticamu vasali hans Muhameds Uzbek-hans (tat. Soltan Mөxəmmət Üzbək-xan) iecēla par lielkņazu, tā padarot Maskavu par visas Ziemeļaustrumkrievijas politisko centru. Rietumos tās zemes robežojās ar Zviedrijas karalistes, Livonijas un Lietuvas lielkņazistes zemēm, austrumos pletās līdz Urāliem, ziemeļos līdz Baltajai un Barenca jūrai, bet dienvidos nebija konkrētu robežu. Zelta ordas ietekmē izveidojās vienota finanšu un tiesu sistēma, nodokļu ievākšanas kārtība, vienota karaspēka organizācija, nostiprinājās iedzīvotāju sadalījums kārtās. Augstākā valsts vara koncentrējās lielkņaza un bajār padomes rokās. 1389. gadā lielkņazs Dmitrijs Donskis nodeva varu savam dēlam Vasilijam pats, negaidot hana investūru, tādējādi saraujot vasaļattiecības ar Zelta ordu. 1547. gada 16. janvārī Kremļa Uspenskas katedrālē (Успенский собор) pēdējais Maskavas lielkņazs Joans IV svinīgi kronējās par valdnieku ar pilnīgi jaunu titulu "Visas Krievijas cars" (Царь всея Руси), attiecīgi, turpmāk šo valsti dēvē par Maskavas caristi (Царство Московское).

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Großfürstentum Moskau
  • angliski: Grand Duchy of Moscow
  • franciski: Le grand-duché de Moscou
  • poliski: Wielkie Księstwo Moskiewskie

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 58. lpp.
  • Станкевич Н. О причинах постепенного возвышения Москвы. // Учен. Зап. Моск. Унив., 1834
  • Вешняков В. О причинах возвышения Московского княжества. - СПб., 1851
  • Соловьев С.М. Взгляд на историю установления госуд. порядка в России до Петра Вел. /Сочинения. - СПб., 1882
  • Полежаев П.В. Московское княжество в первой половине XIV в. - СПб., 1878
  • Забелин И.Е. Взгляд на развитие Московского единодержавия. // Истор. Вест., 1881, №№ 2, 3 и 4
  • Самоквасов Д.Я. Главнейшие моменты в госуд. развитии древней Руси и происхождение М. государства. // Варшавские Унив. Известия, 1886, №№ 1-3
  • Самоквасов Д.Я. Происхождение Московского государства. // Варшавские Унив. Известия, 1886, № 3
  • Marshall Poe. Foreign Descriptions of Muscovy. / Analytic Bibliography of Primary and Secondary Sources. - Slavica Publishers, 1995, ISBN 0-89357-262-4

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Maskavas_lielkņaziste&oldid=51454"