Atšķirības starp "Strazdumuižas pamiers" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Strazdumuižas pamiera līgums''' (vc. ''Waffenstillstand bei Strasdenhof'', ig. ''Strasdenhofi vaherahuleping'') - pēc [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] 1919. gada 3. jūlijā Johanam Teodoram fon Pilhau piederošajā Strazdumuižā (pie Juglas ezera) noslēgtais pamiers starp Igaunijas armijas virspavēlniecību no vienas puses un [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzi]] (t.s. landesvēru) no otras puses, piedaloties Antantes pārstāvjiem. | + | '''Strazdumuižas pamiera līgums''' (vc. ''Waffenstillstand bei Strasdenhof'', ig. ''Strasdenhofi vaherahuleping'') - pēc [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]] 1919. gada 3. jūlijā Johanam Teodoram fon Pilhau piederošajā Strazdumuižā (''Strassenhof'' pie Juglas ezera) noslēgtais pamiers starp Igaunijas armijas virspavēlniecību no vienas puses un [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzi]] (t.s. landesvēru) no otras puses, piedaloties Antantes pārstāvjiem. |
Līgumu parakstīja zemessardzes (landesvēra) pārstāvji ģenerālmajors fon Timrots, kapteinis grāfs H. fon Dona-Šlobitens (''Dohna-Schlobitten'') un vācu [[Dzelzsdivīzija]]s pārstāvji majori fon Vesterhagens (''Westerhagen'') un fon Jagovs (''Jagow''), firsta [[Līvena vienība]]s pārstāvis apakšpulkvedis Buņins (''Бунин'') un [[Dienvidlatvijas brigāde|Latviešu atsevišķās brigādes]] pārstāvis [[praporščiks]] A.Šūlmanis no vienas puses un Igaunijas armijas 3. divīzijas štāba priekšnieks pulkvežleitnants N.Rēks no otras puses (kopā piedalījās 16 ieinteresēto pušu pārstāvji, izņemot [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] Pagaidu valdības spēkus, sarunas vadīja franču pulkvedis E.Diparkē). Vienošanās tekstā bija 9 punkti, kas noteica, ka karadarbību jāpārtrauc 03.07.1919. plkst 12:00, visas valstsvāciešu vienības pamet Latviju un dodas uz Vāciju, saglabājot savus kara materiālus, zemessardzes vienībām jāatkāpjas uz Daugavas kreiso krastu - aiz līnijas Kaugurciems-Sloka-Dalbe-Iecava, - un jāatstāj Rīgu līdz 5. jūlija 18:00. T.s. [[Niedras valdība]] demisionēja, augstākā vara līdz brīdim, kad tiks izveidota jauna Pagaidu valdība, tika nodota sabiedroto pārstāvju rokās, kam pakļāvās vietējās komandantūras un karaspēka daļas. | Līgumu parakstīja zemessardzes (landesvēra) pārstāvji ģenerālmajors fon Timrots, kapteinis grāfs H. fon Dona-Šlobitens (''Dohna-Schlobitten'') un vācu [[Dzelzsdivīzija]]s pārstāvji majori fon Vesterhagens (''Westerhagen'') un fon Jagovs (''Jagow''), firsta [[Līvena vienība]]s pārstāvis apakšpulkvedis Buņins (''Бунин'') un [[Dienvidlatvijas brigāde|Latviešu atsevišķās brigādes]] pārstāvis [[praporščiks]] A.Šūlmanis no vienas puses un Igaunijas armijas 3. divīzijas štāba priekšnieks pulkvežleitnants N.Rēks no otras puses (kopā piedalījās 16 ieinteresēto pušu pārstāvji, izņemot [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] Pagaidu valdības spēkus, sarunas vadīja franču pulkvedis E.Diparkē). Vienošanās tekstā bija 9 punkti, kas noteica, ka karadarbību jāpārtrauc 03.07.1919. plkst 12:00, visas valstsvāciešu vienības pamet Latviju un dodas uz Vāciju, saglabājot savus kara materiālus, zemessardzes vienībām jāatkāpjas uz Daugavas kreiso krastu - aiz līnijas Kaugurciems-Sloka-Dalbe-Iecava, - un jāatstāj Rīgu līdz 5. jūlija 18:00. T.s. [[Niedras valdība]] demisionēja, augstākā vara līdz brīdim, kad tiks izveidota jauna Pagaidu valdība, tika nodota sabiedroto pārstāvju rokās, kam pakļāvās vietējās komandantūras un karaspēka daļas. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 29. janvāris, plkst. 09.13
Strazdumuižas pamiera līgums (vc. Waffenstillstand bei Strasdenhof, ig. Strasdenhofi vaherahuleping) - pēc Cēsu kaujām 1919. gada 3. jūlijā Johanam Teodoram fon Pilhau piederošajā Strazdumuižā (Strassenhof pie Juglas ezera) noslēgtais pamiers starp Igaunijas armijas virspavēlniecību no vienas puses un Latvijas zemessardzi (t.s. landesvēru) no otras puses, piedaloties Antantes pārstāvjiem.
Līgumu parakstīja zemessardzes (landesvēra) pārstāvji ģenerālmajors fon Timrots, kapteinis grāfs H. fon Dona-Šlobitens (Dohna-Schlobitten) un vācu Dzelzsdivīzijas pārstāvji majori fon Vesterhagens (Westerhagen) un fon Jagovs (Jagow), firsta Līvena vienības pārstāvis apakšpulkvedis Buņins (Бунин) un Latviešu atsevišķās brigādes pārstāvis praporščiks A.Šūlmanis no vienas puses un Igaunijas armijas 3. divīzijas štāba priekšnieks pulkvežleitnants N.Rēks no otras puses (kopā piedalījās 16 ieinteresēto pušu pārstāvji, izņemot K.Ulmaņa Pagaidu valdības spēkus, sarunas vadīja franču pulkvedis E.Diparkē). Vienošanās tekstā bija 9 punkti, kas noteica, ka karadarbību jāpārtrauc 03.07.1919. plkst 12:00, visas valstsvāciešu vienības pamet Latviju un dodas uz Vāciju, saglabājot savus kara materiālus, zemessardzes vienībām jāatkāpjas uz Daugavas kreiso krastu - aiz līnijas Kaugurciems-Sloka-Dalbe-Iecava, - un jāatstāj Rīgu līdz 5. jūlija 18:00. T.s. Niedras valdība demisionēja, augstākā vara līdz brīdim, kad tiks izveidota jauna Pagaidu valdība, tika nodota sabiedroto pārstāvju rokās, kam pakļāvās vietējās komandantūras un karaspēka daļas.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 268. lpp. ISBN 9984-00-395-7
Resursi internetā par šo tēmu
- Sabiedroto militārās misijas paziņojums par pamiera noslēgšanu starp Igaunijas armiju un vācu karaspēku, kā arī amerikāņu un angļu virsnieku iecelšanu Rīgas gubernatoru amatos. 1919. gada 3. jūlijā, Rīgā
- Strazdu muižas pamiers. // Latvijas Atbrīvošanās kaŗa vēsture. - Rīga, 1938.
- Strazdumuižas pamiera līgums // Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture
