Atšķirības starp "Labrake" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Labraka''' jeb '''Labrakas muiža''' (vāc. ''Labrake, Labragen'', latv. '''''Labraga muiža''''') - izveidota XIII gs., [[Kurzemes bīskapija]]s [[Bīskaps|bīskapa]] tiešajā valdījumā, Labragā, Rīvas upes grīvā. 1742. gadā tai pievienoja 8 km tālāk esošo Pieviku (Pievirkas) jeb Tindalas muižu, tās apvienojot (1753.g. muižas īpašumā ir 1/10 arkla zemes). 1769. gadā Labrakas muižu nopirka Heinrihs Knige. Ap 1826. gadu Labrakas-Pievirkas (Pieviku) muižai pieder 73/210 [[Arkls|arkli]] zemes - zemnieku 19 saimniecības (55 sieviešu un 62 vīriešu kārtas zemnieki). Muiža un tās ļaudis atradās Aizputes [[virspilskunga tiesa]]s jurisdikcijā. Ap 1896.g. pavisam uz muižas zemēm dzīvo 400 cilvēki, kas pierakstīti [[Fēliksberga]]s pagastam ( tag. Jūrkalnes pag. ) [[Hazenpota]]s [[Apriņķis|apriņķim]]. XIX-XX gs. mijā muižnieka Zigvaldra laikā pie Rīvas darbojušās ūdensdzirnavas, jūrmalā, Rīvas stāvkrastā rakts māls un dedzināti ķieģeļi, bija uzbūvēta papīrfabrika, Pievirkas muižā dedzināts kaļķakmens un tecināta [[darva]]. 1905. gadā revolucionāri nodedzina daļu Labrakas muižas īpašumu, kas tolaik pieder Robertam Bredriham (''Brodlich''). To vietā uzbūvēja jaunu, bet mazāku dzīvojamo māju, kura saglabājusies līdz mūsdienām, bet nodedzinātās ēkas neatjaunoja. 1920. gados [[Latvijas Republika]]s valdība muižu īpašniekiem atņēma, zeme tika sadalīta jaunsaimniecībās. Īpašniekiem atstāja 50 ha zemes ap dzīvojamo ēku. | + | '''Labraka''' jeb '''Labrakas muiža''' (vāc. ''Labrake, Labragen'', mūsd. latv. '''''Labraga muiža''''') - izveidota XIII gs., [[Kurzemes bīskapija]]s [[Bīskaps|bīskapa]] tiešajā valdījumā, Labragā, Rīvas upes grīvā. 1742. gadā tai pievienoja 8 km tālāk esošo Pieviku (Pievirkas) jeb Tindalas muižu, tās apvienojot (1753.g. muižas īpašumā ir 1/10 arkla zemes). 1769. gadā Labrakas muižu nopirka Heinrihs Knige. Ap 1826. gadu Labrakas-Pievirkas (Pieviku) muižai pieder 73/210 [[Arkls|arkli]] zemes - zemnieku 19 saimniecības (55 sieviešu un 62 vīriešu kārtas zemnieki). Muiža un tās ļaudis atradās Aizputes [[virspilskunga tiesa]]s jurisdikcijā. Ap 1896.g. pavisam uz muižas zemēm dzīvo 400 cilvēki, kas pierakstīti [[Fēliksberga]]s pagastam ( tag. Jūrkalnes pag. ) [[Hazenpota]]s [[Apriņķis|apriņķim]]. XIX-XX gs. mijā muižnieka Zigvaldra laikā pie Rīvas darbojušās ūdensdzirnavas, jūrmalā, Rīvas stāvkrastā rakts māls un dedzināti ķieģeļi, bija uzbūvēta papīrfabrika, Pievirkas muižā dedzināts kaļķakmens un tecināta [[darva]]. 1905. gadā revolucionāri nodedzina daļu Labrakas muižas īpašumu, kas tolaik pieder Robertam Bredriham (''Brodlich''). To vietā uzbūvēja jaunu, bet mazāku dzīvojamo māju, kura saglabājusies līdz mūsdienām, bet nodedzinātās ēkas neatjaunoja. 1920. gados [[Latvijas Republika]]s valdība muižu īpašniekiem atņēma, zeme tika sadalīta jaunsaimniecībās. Īpašniekiem atstāja 50 ha zemes ap dzīvojamo ēku. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 2. februāris, plkst. 11.44
Labraka jeb Labrakas muiža (vāc. Labrake, Labragen, mūsd. latv. Labraga muiža) - izveidota XIII gs., Kurzemes bīskapijas bīskapa tiešajā valdījumā, Labragā, Rīvas upes grīvā. 1742. gadā tai pievienoja 8 km tālāk esošo Pieviku (Pievirkas) jeb Tindalas muižu, tās apvienojot (1753.g. muižas īpašumā ir 1/10 arkla zemes). 1769. gadā Labrakas muižu nopirka Heinrihs Knige. Ap 1826. gadu Labrakas-Pievirkas (Pieviku) muižai pieder 73/210 arkli zemes - zemnieku 19 saimniecības (55 sieviešu un 62 vīriešu kārtas zemnieki). Muiža un tās ļaudis atradās Aizputes virspilskunga tiesas jurisdikcijā. Ap 1896.g. pavisam uz muižas zemēm dzīvo 400 cilvēki, kas pierakstīti Fēliksbergas pagastam ( tag. Jūrkalnes pag. ) Hazenpotas apriņķim. XIX-XX gs. mijā muižnieka Zigvaldra laikā pie Rīvas darbojušās ūdensdzirnavas, jūrmalā, Rīvas stāvkrastā rakts māls un dedzināti ķieģeļi, bija uzbūvēta papīrfabrika, Pievirkas muižā dedzināts kaļķakmens un tecināta darva. 1905. gadā revolucionāri nodedzina daļu Labrakas muižas īpašumu, kas tolaik pieder Robertam Bredriham (Brodlich). To vietā uzbūvēja jaunu, bet mazāku dzīvojamo māju, kura saglabājusies līdz mūsdienām, bet nodedzinātās ēkas neatjaunoja. 1920. gados Latvijas Republikas valdība muižu īpašniekiem atņēma, zeme tika sadalīta jaunsaimniecībās. Īpašniekiem atstāja 50 ha zemes ap dzīvojamo ēku.
