Atšķirības starp "Freimaņi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon '''Freimaņi''' (vc. ''von Freymann''; kr. ''фон Фрейманы'') - vairākas dižciltīgo dzimtas vācu zemēs, [[Livonija|Livonijā]] un vēlākajās Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijā]]. | fon '''Freimaņi''' (vc. ''von Freymann''; kr. ''фон Фрейманы'') - vairākas dižciltīgo dzimtas vācu zemēs, [[Livonija|Livonijā]] un vēlākajās Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijā]]. | ||
| − | * '''fon Freimaņu no Nurmižiem''' (vc. ''von Freymann a.d.H. Nursie'') dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas majors, ģenerāladjutants Johans Neimans (''Johann Neumann'', ?-1682.), kurš 1666. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, saņemot, titulu, ģerboni un tiesības saukties "von Freymann", kā arī Nēķinu un Kornetu muižas Vidzemē. Dzimta kopš 1666. gada dzīvoja Vidzemē. Zūdot Zviedrijas varai, dzimta zaudēja daudzus īpašumus, attiecīgi, līdzšinējo finansiālo un politisko varenību. Tās pārstāvji lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro dienestu Zviedrijā, Holandē, vēlāk Krievijas impērijā. Kā rezidence kalpoja Nurmiži (''Gut Nurmis'') Rūjienas draudzē, Valmieras apriņķī. Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtai piederējušas Nēķina jeb Taurenes (''Nötkenshof''), Korneta (''Schreibershof''), Keižu (''Keysen''), Jaunmoku (''Neumocken''), Meijeru (''Meyershof''), | + | * '''fon Freimaņu no Nurmižiem''' (vc. ''von Freymann a.d.H. Nursie'') dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas majors, ģenerāladjutants Johans Neimans (''Johann Neumann'', ?-1682.), kurš 1666. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, saņemot, titulu, ģerboni un tiesības saukties "von Freymann", kā arī Nēķinu un Kornetu muižas Vidzemē. Dzimta kopš 1666. gada dzīvoja Vidzemē. Zūdot Zviedrijas varai, dzimta zaudēja daudzus īpašumus, attiecīgi, līdzšinējo finansiālo un politisko varenību. Tās pārstāvji lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro dienestu Zviedrijā, Holandē, vēlāk Krievijas impērijā. Kā rezidence kalpoja Nurmiži (''Gut Nurmis'') Rūjienas draudzē, Valmieras apriņķī. Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dzimtai piederējušas Nēķina jeb Taurenes (''Nötkenshof''), Korneta (''Schreibershof''), Keižu (''Keysen''), Jaunmoku (''Neumocken''), Veclaicenes (''Alt-Laitzen''), Meijeru (''Meyershof''), Vaimelkas (''Waimel-Neuhof'') u.c. [[muiža]]s. |
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: dragūnu leitnants, Poltavas kaujas varonis Georgs fon Freimanis (''Georg Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie'', 1690.-1730.), | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: dragūnu leitnants, Poltavas kaujas varonis Georgs fon Freimanis (''Georg Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie'', 1690.-1730.), | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 3. februāris, plkst. 11.41
fon Freimaņi (vc. von Freymann; kr. фон Фрейманы) - vairākas dižciltīgo dzimtas vācu zemēs, Livonijā un vēlākajās Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Somijā.
- fon Freimaņu no Nurmižiem (vc. von Freymann a.d.H. Nursie) dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas armijas majors, ģenerāladjutants Johans Neimans (Johann Neumann, ?-1682.), kurš 1666. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, saņemot, titulu, ģerboni un tiesības saukties "von Freymann", kā arī Nēķinu un Kornetu muižas Vidzemē. Dzimta kopš 1666. gada dzīvoja Vidzemē. Zūdot Zviedrijas varai, dzimta zaudēja daudzus īpašumus, attiecīgi, līdzšinējo finansiālo un politisko varenību. Tās pārstāvji lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro dienestu Zviedrijā, Holandē, vēlāk Krievijas impērijā. Kā rezidence kalpoja Nurmiži (Gut Nurmis) Rūjienas draudzē, Valmieras apriņķī. Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijā dzimtai piederējušas Nēķina jeb Taurenes (Nötkenshof), Korneta (Schreibershof), Keižu (Keysen), Jaunmoku (Neumocken), Veclaicenes (Alt-Laitzen), Meijeru (Meyershof), Vaimelkas (Waimel-Neuhof) u.c. muižas.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: dragūnu leitnants, Poltavas kaujas varonis Georgs fon Freimanis (Georg Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie, 1690.-1730.),
Pēdējo dzimtas pārstāvi Hermani fon Freimani (Hermann von Freymann) 1919. gada 18. martā noslepkavoja latviešu lielinieki, bet dzimtas īpašumus ekspripriēja Agrārreformas ietvaros, taču starpkaru periodā Latvijā dzīvoja vairāki fon Freimaņi no Krievijas līnijas, kas bija atbēguši uz senču dzimteni pilsoņu kara rezultātā. Tie bija spiesti pamest Latviju 1939.-1940. gadu izceļošanas laikā.
Literatūra par šo tēmu
- Georg von Freymann. Vorwort zum Manuskript der Familienchronik (Auszug) - Berlin, 1927
