Atšķirības starp "Freimaņi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
fon '''Freimaņi''' (vc. ''von Freymann''; kr. ''фон Фрейманы'') - vairākas dižciltīgo dzimtas vācu zemēs, [[Livonija|Livonijā]] un vēlākajās Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijā]]. | fon '''Freimaņi''' (vc. ''von Freymann''; kr. ''фон Фрейманы'') - vairākas dižciltīgo dzimtas vācu zemēs, [[Livonija|Livonijā]] un vēlākajās Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijā]]. | ||
| − | * '''fon Freimaņi no Nurmižiem''' (vc. ''von Freymann a.d.H. Nursie'') - zviedru izcelsmes muižniecīvas dzimta Vidzemē un Somijā. Aizsācējs ir Zviedrijas armijas majors, ģenerāladjutants Johans Neimans (''Johann Neumann'', ?-1682.), kurš 1666. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, saņemot, titulu, ģerboni un tiesības saukties "von Freymann", kā arī Nēķinu un Kornetu muižas Vidzemē. Dzimta kopš 1666. gada dzīvoja Vidzemē. Zūdot Zviedrijas varai, dzimta zaudēja daudzus īpašumus, attiecīgi, līdzšinējo finansiālo un politisko varenību. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Tās pārstāvji lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro dienestu Zviedrijā, Holandē, vēlāk Krievijas impērijā. Kā rezidence kalpoja Nurmiži (''Gut Nurmis'') Rūjienas draudzē, Valmieras apriņķī. Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas dzimtai piederējušas Nēķina jeb Taurenes (''Nötkenshof''), Korneta (''Schreibershof''), Keižu (''Keysen''), Jaunmoku (''Neumocken''), Veclaicenes (''Alt-Laitzen''), Igaunijas teritorijā - Meijeru (''Meyershof''), Vaimelkas (''Waimel-Neuhof''), Jubas (''Quellenhof''), Abijas (''Abia'') u.c. [[muiža]]s. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: dragūnu leitnants, Poltavas kaujas varonis Georgs fon Freimanis (''Georg Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie'', 1690.-1730.); zinātnieks un pedagogs Otto fon Freimanis (''Ferdinand Otto Ludwig von Freymann a.d.H. Nursie'', 1792.-1836.); Napoleona karu varonis pulkvedis Frīdrihs fon Freimanis (''Rudolph Friedrich Ludwig von Freymann a.d.H. Nursie'', 1786.-1850.); Napoleona karu varonis ģenerālmajors Otto fon Freimanis (''Carl Otto Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie'', 1788.-1884.); artilērijas ģenerālis Vilhelms fon Freimanis (''Eduard Wilhelm Anton von Freymann a.d.H. Nursie'', 1807.-1861.); Vidzemes [[landrāts]] Hermanis fon Freimanis (''Arthur Hermann Gustav Leo von Freymann a.d.H. Nursie'', 1819.-1904.); [[Krievijas impērijas Senāts|senators]] Rūdolfs fon Freimanis (''Rudolph Karl Wilhelm von Freymann a.d.H. Nursie'', 1860.-1925.); ģenerālmajors Karls fon Freimanis (''Karl von Freymann a.d.H. Nursie'', 1861.-1920.). Pēdējo dzimtas pārstāvi Hermani fon Freimani (''Hermann von Freymann'') 1919. gada 18. martā noslepkavoja latviešu [[lielinieki]], bet dzimtas īpašumus ekspripriēja [[Agrārreforma Latvijā|Agrārreformas]] ietvaros, taču starpkaru periodā Latvijā dzīvoja vairāki fon Freimaņi no Krievijas līnijas, kas bija atbēguši uz senču dzimteni [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] rezultātā. Tie bija spiesti pamest Latviju [[Vācbaltiešu izceļošana|1939.-1940. gadu izceļošanas]] laikā. | + | * '''fon Freimaņi no Nurmižiem''' (vc. ''von Freymann a.d.H. Nursie'') - zviedru izcelsmes muižniecīvas dzimta Vidzemē un Somijā. Aizsācējs ir Zviedrijas armijas majors, ģenerāladjutants Johans Neimans (''Johann Neumann'', ?-1682.), kurš 1666. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, saņemot, titulu, ģerboni un tiesības saukties "von Freymann", kā arī Nēķinu un Kornetu muižas Vidzemē. Dzimta kopš 1666. gada dzīvoja Vidzemē. Zūdot Zviedrijas varai, dzimta zaudēja daudzus īpašumus, attiecīgi, līdzšinējo finansiālo un politisko varenību. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Tās pārstāvji lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro dienestu Zviedrijā, Holandē, vēlāk Krievijas impērijā. Kā rezidence kalpoja Nurmiži (''Gut Nurmis'') Rūjienas draudzē, Valmieras apriņķī. Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas dzimtai piederējušas Nēķina jeb Taurenes (''Nötkenshof''), Korneta (''Schreibershof''), Keižu (''Keysen''), Jaunmoku (''Neumocken''), Veclaicenes (''Alt-Laitzen''), Igaunijas teritorijā - Meijeru (''Meyershof''), Vaimelkas (''Waimel-Neuhof''), Jubas (''Quellenhof''), Abijas (''Abia'') u.c. [[muiža]]s. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: dragūnu leitnants, Poltavas kaujas varonis Georgs fon Freimanis (''Georg Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie'', 1690.-1730.); zinātnieks un pedagogs Otto fon Freimanis (''Ferdinand Otto Ludwig von Freymann a.d.H. Nursie'', 1792.-1836.); Napoleona karu varonis pulkvedis Frīdrihs fon Freimanis (''Rudolph Friedrich Ludwig von Freymann a.d.H. Nursie'', 1786.-1850.); Napoleona karu varonis ģenerālmajors Otto fon Freimanis (''Carl Otto Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie'', 1788.-1884.); artilērijas ģenerālis Vilhelms fon Freimanis (''Eduard Wilhelm Anton von Freymann a.d.H. Nursie'', 1807.-1861.); Vidzemes [[landrāts]] Hermanis fon Freimanis (''Arthur Hermann Gustav Leo von Freymann a.d.H. Nursie'', 1819.-1904.); [[Krievijas impērijas Senāts|senators]] Rūdolfs fon Freimanis (''Rudolph Karl Wilhelm von Freymann a.d.H. Nursie'', 1860.-1925.); ģenerālmajors Karls fon Freimanis (''Karl von Freymann a.d.H. Nursie'', 1861.-1920.); ģenerālmajors Eduards fon Freimanis (''Eduard Karl Gustav von Freymann a.d.H. Nursie'', kr. ''Эдуард Рудольфович фон Фрейман'', 1855.-1920.); ģenerālmajors Otto fon Freimanis (''Otto Julius Nikolai Samuel von Freymann a.d.H. Nursie'', kr. ''Отто Рудольфович фон Фрейман'', 1849.-1924.) |
| + | |||
| + | . Pēdējo dzimtas pārstāvi Hermani fon Freimani (''Hermann von Freymann'') 1919. gada 18. martā noslepkavoja latviešu [[lielinieki]], bet dzimtas īpašumus ekspripriēja [[Agrārreforma Latvijā|Agrārreformas]] ietvaros, taču starpkaru periodā Latvijā dzīvoja vairāki fon Freimaņi no Krievijas līnijas, kas bija atbēguši uz senču dzimteni [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] rezultātā. Tie bija spiesti pamest Latviju [[Vācbaltiešu izceļošana|1939.-1940. gadu izceļošanas]] laikā. | ||
* '''fon Freimaņi no Neihofas''' (''von Freymann a.d.h. Waimel-Neuhof'') - bruņniecības dzimta (no Bavārijas) Vācijā un Vidzemē. 1797. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Vidzemē, mūsdienu Igaunijas teritorijā dzimtas rezidence bija Jusu (''Waimel-Neuhof'') [[muiža]]. Baltijas līniju aizsāka [[Pugačovs|Pugačova]] dumpja apspiedējs ģenerālleitnants Ferdinands fon Freimanis (''Ferdinand Magnus von Freymann a.d.H. Waimel-Neuhof'' kr. ''Фёдор Юрьевич фон Фрейман'', 1725.-1796.), taču viņam dēlu nebija un pēc viņa nāves līnija aprāvās. | * '''fon Freimaņi no Neihofas''' (''von Freymann a.d.h. Waimel-Neuhof'') - bruņniecības dzimta (no Bavārijas) Vācijā un Vidzemē. 1797. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Vidzemē, mūsdienu Igaunijas teritorijā dzimtas rezidence bija Jusu (''Waimel-Neuhof'') [[muiža]]. Baltijas līniju aizsāka [[Pugačovs|Pugačova]] dumpja apspiedējs ģenerālleitnants Ferdinands fon Freimanis (''Ferdinand Magnus von Freymann a.d.H. Waimel-Neuhof'' kr. ''Фёдор Юрьевич фон Фрейман'', 1725.-1796.), taču viņam dēlu nebija un pēc viņa nāves līnija aprāvās. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 3. februāris, plkst. 15.08
fon Freimaņi (vc. von Freymann; kr. фон Фрейманы) - vairākas dižciltīgo dzimtas vācu zemēs, Livonijā un vēlākajās Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Somijā.
- fon Freimaņi no Nurmižiem (vc. von Freymann a.d.H. Nursie) - zviedru izcelsmes muižniecīvas dzimta Vidzemē un Somijā. Aizsācējs ir Zviedrijas armijas majors, ģenerāladjutants Johans Neimans (Johann Neumann, ?-1682.), kurš 1666. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, saņemot, titulu, ģerboni un tiesības saukties "von Freymann", kā arī Nēķinu un Kornetu muižas Vidzemē. Dzimta kopš 1666. gada dzīvoja Vidzemē. Zūdot Zviedrijas varai, dzimta zaudēja daudzus īpašumus, attiecīgi, līdzšinējo finansiālo un politisko varenību. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Tās pārstāvji lielāko tiesu tradicionāli izvēlējās militāro dienestu Zviedrijā, Holandē, vēlāk Krievijas impērijā. Kā rezidence kalpoja Nurmiži (Gut Nurmis) Rūjienas draudzē, Valmieras apriņķī. Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas dzimtai piederējušas Nēķina jeb Taurenes (Nötkenshof), Korneta (Schreibershof), Keižu (Keysen), Jaunmoku (Neumocken), Veclaicenes (Alt-Laitzen), Igaunijas teritorijā - Meijeru (Meyershof), Vaimelkas (Waimel-Neuhof), Jubas (Quellenhof), Abijas (Abia) u.c. muižas. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: dragūnu leitnants, Poltavas kaujas varonis Georgs fon Freimanis (Georg Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie, 1690.-1730.); zinātnieks un pedagogs Otto fon Freimanis (Ferdinand Otto Ludwig von Freymann a.d.H. Nursie, 1792.-1836.); Napoleona karu varonis pulkvedis Frīdrihs fon Freimanis (Rudolph Friedrich Ludwig von Freymann a.d.H. Nursie, 1786.-1850.); Napoleona karu varonis ģenerālmajors Otto fon Freimanis (Carl Otto Friedrich von Freymann a.d.H. Nursie, 1788.-1884.); artilērijas ģenerālis Vilhelms fon Freimanis (Eduard Wilhelm Anton von Freymann a.d.H. Nursie, 1807.-1861.); Vidzemes landrāts Hermanis fon Freimanis (Arthur Hermann Gustav Leo von Freymann a.d.H. Nursie, 1819.-1904.); senators Rūdolfs fon Freimanis (Rudolph Karl Wilhelm von Freymann a.d.H. Nursie, 1860.-1925.); ģenerālmajors Karls fon Freimanis (Karl von Freymann a.d.H. Nursie, 1861.-1920.); ģenerālmajors Eduards fon Freimanis (Eduard Karl Gustav von Freymann a.d.H. Nursie, kr. Эдуард Рудольфович фон Фрейман, 1855.-1920.); ģenerālmajors Otto fon Freimanis (Otto Julius Nikolai Samuel von Freymann a.d.H. Nursie, kr. Отто Рудольфович фон Фрейман, 1849.-1924.)
. Pēdējo dzimtas pārstāvi Hermani fon Freimani (Hermann von Freymann) 1919. gada 18. martā noslepkavoja latviešu lielinieki, bet dzimtas īpašumus ekspripriēja Agrārreformas ietvaros, taču starpkaru periodā Latvijā dzīvoja vairāki fon Freimaņi no Krievijas līnijas, kas bija atbēguši uz senču dzimteni pilsoņu kara rezultātā. Tie bija spiesti pamest Latviju 1939.-1940. gadu izceļošanas laikā.
- fon Freimaņi no Neihofas (von Freymann a.d.h. Waimel-Neuhof) - bruņniecības dzimta (no Bavārijas) Vācijā un Vidzemē. 1797. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. Vidzemē, mūsdienu Igaunijas teritorijā dzimtas rezidence bija Jusu (Waimel-Neuhof) muiža. Baltijas līniju aizsāka Pugačova dumpja apspiedējs ģenerālleitnants Ferdinands fon Freimanis (Ferdinand Magnus von Freymann a.d.H. Waimel-Neuhof kr. Фёдор Юрьевич фон Фрейман, 1725.-1796.), taču viņam dēlu nebija un pēc viņa nāves līnija aprāvās.
Literatūra par šo tēmu
- Georg von Freymann. Vorwort zum Manuskript der Familienchronik (Auszug) - Berlin, 1927
- Rudolf von Freymann. Familiengeschichten der Herren v. Freymann a.d.H. Nursie. - 1999 - 248 S.
