Atšķirības starp "Freitāgi-Loringhofeni" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
fon un baroni '''Freitāgi Loringhofeni''' un '''Freitāgi saukti Loringhofeni''' (vc. ''von Freytag von Loringhoven und von Freytag genannt Löringhoff''; kr. ''фон Фрейтаг фон Лорингофены'') - sena vācu izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs, [[Livonija|Livonijā]] un vēlākajās Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Livonijā dzimtas atzars izveidojās XV gs., kad Johans Freitāgs no Loringhofas (''Johann Freitag von Loringhofe'', 1430.-1494.) kļuva par [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestru (1483.-1494.) un labprāt kā ordeņa [[Vasalis|vasaļus]] uzņēma savus radiniekus. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: ģenerālis barons Leons Baltazars Freitāgs fon Loringhofens; māksliniece Elza fon Freitāga-Loringhofena (''Elsa von Freytag-Loringhoven'', dzim. ''Plötz'', 1874.-1927.); [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, viens no atentāta pret Ādolfu Hitleru 1944. gada 20. jūlijā organizētājiem, pulkvedis, barons Vesels fon Freitāgs-Loringhofens (''Wessel Freiherr Freytag von Loringhoven''; 1899.-1944.). | fon un baroni '''Freitāgi Loringhofeni''' un '''Freitāgi saukti Loringhofeni''' (vc. ''von Freytag von Loringhoven und von Freytag genannt Löringhoff''; kr. ''фон Фрейтаг фон Лорингофены'') - sena vācu izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs, [[Livonija|Livonijā]] un vēlākajās Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Livonijā dzimtas atzars izveidojās XV gs., kad Johans Freitāgs no Loringhofas (''Johann Freitag von Loringhofe'', 1430.-1494.) kļuva par [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestru (1483.-1494.) un labprāt kā ordeņa [[Vasalis|vasaļus]] uzņēma savus radiniekus. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: ģenerālis barons Leons Baltazars Freitāgs fon Loringhofens; māksliniece Elza fon Freitāga-Loringhofena (''Elsa von Freytag-Loringhoven'', dzim. ''Plötz'', 1874.-1927.); [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, viens no atentāta pret Ādolfu Hitleru 1944. gada 20. jūlijā organizētājiem, pulkvedis, barons Vesels fon Freitāgs-Loringhofens (''Wessel Freiherr Freytag von Loringhoven''; 1899.-1944.). | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Demenes (''Demmen''), Lielbornes (''Groß-Born''), Skultes, Zasu, Briģenes (''Brueggen''), Šenheides, Kumbuļu, Ramas u.c. [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Demenes (''Demmen''), Lielbornes (''Groß-Born''), Skultes, Zasu, Briģenes (''Brueggen''), Šenheides, Kumbuļu, Ramas, Dreiliņu (''Harma muiža (Harmshof, Dreilings oder Herns hoff'') u.c. [[muiža]]s. |
=== === | === === | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 5. februāris, plkst. 09.57
fon un baroni Freitāgi Loringhofeni un Freitāgi saukti Loringhofeni (vc. von Freytag von Loringhoven und von Freytag genannt Löringhoff; kr. фон Фрейтаг фон Лорингофены) - sena vācu izcelsmes bruņniecības dzimta vācu zemēs, Livonijā un vēlākajās Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Livonijā dzimtas atzars izveidojās XV gs., kad Johans Freitāgs no Loringhofas (Johann Freitag von Loringhofe, 1430.-1494.) kļuva par Livonijas ordeņa mestru (1483.-1494.) un labprāt kā ordeņa vasaļus uzņēma savus radiniekus. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: ģenerālis barons Leons Baltazars Freitāgs fon Loringhofens; māksliniece Elza fon Freitāga-Loringhofena (Elsa von Freytag-Loringhoven, dzim. Plötz, 1874.-1927.); Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, viens no atentāta pret Ādolfu Hitleru 1944. gada 20. jūlijā organizētājiem, pulkvedis, barons Vesels fon Freitāgs-Loringhofens (Wessel Freiherr Freytag von Loringhoven; 1899.-1944.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Demenes (Demmen), Lielbornes (Groß-Born), Skultes, Zasu, Briģenes (Brueggen), Šenheides, Kumbuļu, Ramas, Dreiliņu (Harma muiža (Harmshof, Dreilings oder Herns hoff) u.c. muižas.
A.M. Freitāgs-Loringhovens
