Atšķirības starp "Volfi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Freiherr_Wolff_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Freiherr_Wolff_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | [[Barons|brīvkungi]] '''fon Volfi''' (vc. ''von Wolff''; kr. ''фон Вольф'') - Baltijas muižnieku dzimta, ienākusi Vidzemē XVII gs. Dzimtas saknes meklējamas Sagānas hercogistē, Lejassilēzijā, no kurienes XVII gadsimta otrajā pusē uz Narvu izceļoja viens no tās pārstāvjiem, kurš tad uzskatâms par fon Volfu dzimtas Vidzemes zara ciltstēvu. 1726. gadā fon Volfi uzņemti Vidzemes bruņniecībā, 1747. gadā piešķirts brīvkunga tituls un apstiprināts dzimtas ģerbonis. | + | [[Barons|brīvkungi]] '''fon Volfi''' (vc. ''von Wolff''; kr. ''фон Вольф'') - Baltijas muižnieku dzimta, ienākusi Vidzemē XVII gs. Dzimtas saknes meklējamas Sagānas hercogistē, Lejassilēzijā, no kurienes XVII gadsimta otrajā pusē uz Narvu izceļoja viens no tās pārstāvjiem, kurš tad uzskatâms par fon Volfu dzimtas Vidzemes zara ciltstēvu. 1726. gadā fon Volfi uzņemti Vidzemes bruņniecībā, 1747. gadā piešķirts brīvkunga tituls un apstiprināts dzimtas ģerbonis. Krievijas impērijas laikā Volfi savu karjeru saistījuši ar Pēterburgu un cara galmu, sasniedzot augstas pakāpes un lielu ietekmi impērijas dienestā. Ar 1857. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. |
| − | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Buku, Lizuma, Druvienas, Vecgulbenes, Valmes, Stāmerienas, Litenes un Kalna, bet mūsdienu Igaunijas teritorijā Kurrista, Lustifer mit Kallikuell, Tappik , Cabbal, Alt- und Neu-Nueggen, Neu-Rosen un Kawast [[muiža]]s. | |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 10. februāris, plkst. 14.30
brīvkungi fon Volfi (vc. von Wolff; kr. фон Вольф) - Baltijas muižnieku dzimta, ienākusi Vidzemē XVII gs. Dzimtas saknes meklējamas Sagānas hercogistē, Lejassilēzijā, no kurienes XVII gadsimta otrajā pusē uz Narvu izceļoja viens no tās pārstāvjiem, kurš tad uzskatâms par fon Volfu dzimtas Vidzemes zara ciltstēvu. 1726. gadā fon Volfi uzņemti Vidzemes bruņniecībā, 1747. gadā piešķirts brīvkunga tituls un apstiprināts dzimtas ģerbonis. Krievijas impērijas laikā Volfi savu karjeru saistījuši ar Pēterburgu un cara galmu, sasniedzot augstas pakāpes un lielu ietekmi impērijas dienestā. Ar 1857. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Buku, Lizuma, Druvienas, Vecgulbenes, Valmes, Stāmerienas, Litenes un Kalna, bet mūsdienu Igaunijas teritorijā Kurrista, Lustifer mit Kallikuell, Tappik , Cabbal, Alt- und Neu-Nueggen, Neu-Rosen un Kawast muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Gunta Minde. Stāmeriena: Pils, cilvēki un dokumenti. // Latvijas arhīvi.
- Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft. Herausgegeben von Verband des livländischen Stammadels / Bearb. von Dr. Astaf v. Transche-Roseneck. Verlag für Sippenforschung und Wappenkunde E. A. Starke, Görlitz (Schles). Teil: Livland. Band I. – 1929. – S. 306-309
- Wolff Nicolas Freiherr von. Die Reichsfreiherren von Wolff in Livland, 1670-1920. - Dorpat, 1936
