Atšķirības starp "Latvijas armija" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| 19. rindiņa: | 19. rindiņa: | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | * Andersons Edgars. Latvias bruņotie spēki un to priekšvēsture. - Daugavas vanagi: Toronto, 1983. - 832. lpp. | ||
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 176. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 176. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
* Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.) | * Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.) | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 23. februāris, plkst. 12.04
Latvijas armija - Latvijas Republikas bruņotie spēki, dibināta 11.07.1919. ar virspavēlnieka ģen. D.Simonsona pavēli, apvienojot vienā struktūrā un zem vienas virsvadības Latvijas zemessardzes latviešu Dienvidlatvijas brigādi, vācbaltiešu daļas un līdz tam Igaunijas armijas sastāvā karojošo Ziemeļlatvijas brigādi.
1919. gada jūlijā tika izveidotas 3 divīzijas (katru bija paredzēts veidot no 3 kājnieku pulkiem,1 artilērijas pulka un 1 kavalērijas eskadrona): Kurzemes divīzija, Vidzemes divīzija, un Latgales divīzija (12.1919. sāka formēt papildus vēl Zemgales divīziju). 07.08. tika ieviestas vienotas dienesta pakāpes. Augustā reorganizēja jātnieku vienības, pie katras divīzijas pieskaitot 1 eskadronu. Ar laiku katrā divīzijā saformēja arī artilērijas pulku. 1919. gada vasaras otrajā pusē sākās arī aviācijas u.c. tehnikas daļu formēšana, izveidojot Tehnisko divīziju, tika izveidotas armijas saimniecības iestādes, Armijas sanitārā pārvalde, Armijas veterinārā pārvalde, Armijas radiotelegrāfs u.tml. 13.09. sāka veidot apmācības sistēmu, kvalifikācijas celšanas kursus u.tml. Pēc Latvijas Neatkarības kara beigām notika armijas demobilizācija un pārstrukturizācija miera laika apstākļiem. 1939. gada 1. janvārī LA skaitījās 17 145 karavīri: 11 188 kareivji, 3988 instruktori, 1969 virsnieki, kā arī 1244 brīva līguma darbinieki.
1940. gada 25. jūnijā pēc Latvijas okupācijas pārdēvēta par Latvijas Tautas armiju.
1919.-1920.
Literatūra par šo tēmu
- Andersons Edgars. Latvias bruņotie spēki un to priekšvēsture. - Daugavas vanagi: Toronto, 1983. - 832. lpp.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 176. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Latvijas armija 20 gados. / Red.: H.Rozenšteins. - Armijas štāba Apmācības daļa: Rīga, 1940.
- Gelderiņš Ē. Latvijas armijas karavīru cepures 1919. – 1940. g. // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata I. – Rīga, 2000. – 59.–75. lpp.;
- Gelderiņš Ē. Latvijas armijas karavīru uzpleču zīmes 1919. – 1940. // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata II. – Rīga, 2001. – 94.–123. lpp.
- Gelderiņš E. Latvijas kara jūrnieku formas ietērps 1919. – 1940. gadā // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata VI. – Rīga, 2005. – 128.–154. lpp.;
