Atšķirības starp "Gaili" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Gayl_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Gayl_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
| − | fon '''Gaili''' jeb '''Gaiļi''' (vc. ''von Gayl'', kr. ''фон Гавель'') - kuršu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Vācijā. Dzimtas aizsācējs ir [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[vasalis]], zemnieku tiesnesis (''Rechtfinder'') Ansis Gailis (''Hanns Geilen''), kurš lēni pie Ārvales (''Overwaelen'') | + | fon '''Gaili''' jeb '''Gaiļi''' (vc. ''von Gayl'', kr. ''фон Гавель'') - kuršu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Vācijā. Dzimtas aizsācējs ir [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[vasalis]], zemnieku tiesnesis (''Rechtfinder'') Ansis Gailis (''Hanns Geilen''), kurš pirmo lēni pie Ārvales (''Overwaelen'') saņēma 1494. gada 23. septembrī. Dzimtas nozīmīgumu par spīti [[Brīvzemnieki|brīvzemnieku]] (''freibeuer'') statusam apliecina tas, ka, neraugoties uz seno likumu, kas par īsteniem mantiniekiem atzina tikai laulībā dzimušos, hercogs Gothards Ketlers apstiprināja Jukuma Gaiļa ārlaulības bērnu mantošanas tiesības. 1772. gada 22. jūnijā tika apstiprināta trīs Ādama Frīdriha Gaila bērnu - Otto, Johana un Lovisas - dižciltība. Kurzemes Gaili pieņēma ģerboni ar divām rozēm un liliju, kas bija ļoti līdzīgs 1532. gadā Ķelnes senatoram Filipam Gaila, kuram 1545. gadā ķeizars Kārlis V piešķīra Sv. Romas impērijas dižciltīgā titulu, ģerbonim. 1773. gadā Kurzemes dižciltīgā apliecību ieguva Polijas armijas leitnants Kazimirs Vilhelms fon Gails (''von Gayl''), 1775. gadā to apstiprināja arī Lietuvas un Polijas seims. 1813. gadā Vestfālenes karaliste piešķira Kazimiram Vilhelmam fon Gailam [[Barons|barona]] titulu. Kurzemes bruņniecības matrikulā fon Gaili tika ierakstīti tikai 1845. gadā. 1878. gadā Prūsijas karaliskā valdība Gailus atzina par brīvkungiem (''Freiherr''). |
| − | + | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: hercoga Gotharda [[karodznieks]] (karogs bijis brūns ar bifeļa galvas attēlu un trim baltiem ordeņa krustiem) Ansis Gailis (1506.-1605.), Prūsijas karaliskās armijas kājnieku ģenerālis Egons Frīdrihs Karls (1845.-1929.); Vācijas iekšlietu ministrs Fr. fon Pāpena kabinetā Vilhelms Morics Egons fon Gails (1879.-1945.). Bez minētajiem no fon Gailu dzimtas vīriešiem no XIX gs. sākuma līdz 1954. gadam bija viens ģenerālis, divi ģenerālmajori, viens ģenerālleitnants, viens pulkvežleitnants, divi majori. Tikai trīs no fon Gailiem piekopa civilu nodarbi - divi inženieri un Oldenburgas hercoga kambarkungs. | |
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jukummuiža, Praviņu u.c. [[muiža]]s. | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jukummuiža, Praviņu u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 26. februāris, plkst. 12.59
fon Gaili jeb Gaiļi (vc. von Gayl, kr. фон Гавель) - kuršu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Vācijā. Dzimtas aizsācējs ir Livonijas ordeņa vasalis, zemnieku tiesnesis (Rechtfinder) Ansis Gailis (Hanns Geilen), kurš pirmo lēni pie Ārvales (Overwaelen) saņēma 1494. gada 23. septembrī. Dzimtas nozīmīgumu par spīti brīvzemnieku (freibeuer) statusam apliecina tas, ka, neraugoties uz seno likumu, kas par īsteniem mantiniekiem atzina tikai laulībā dzimušos, hercogs Gothards Ketlers apstiprināja Jukuma Gaiļa ārlaulības bērnu mantošanas tiesības. 1772. gada 22. jūnijā tika apstiprināta trīs Ādama Frīdriha Gaila bērnu - Otto, Johana un Lovisas - dižciltība. Kurzemes Gaili pieņēma ģerboni ar divām rozēm un liliju, kas bija ļoti līdzīgs 1532. gadā Ķelnes senatoram Filipam Gaila, kuram 1545. gadā ķeizars Kārlis V piešķīra Sv. Romas impērijas dižciltīgā titulu, ģerbonim. 1773. gadā Kurzemes dižciltīgā apliecību ieguva Polijas armijas leitnants Kazimirs Vilhelms fon Gails (von Gayl), 1775. gadā to apstiprināja arī Lietuvas un Polijas seims. 1813. gadā Vestfālenes karaliste piešķira Kazimiram Vilhelmam fon Gailam barona titulu. Kurzemes bruņniecības matrikulā fon Gaili tika ierakstīti tikai 1845. gadā. 1878. gadā Prūsijas karaliskā valdība Gailus atzina par brīvkungiem (Freiherr).
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: hercoga Gotharda karodznieks (karogs bijis brūns ar bifeļa galvas attēlu un trim baltiem ordeņa krustiem) Ansis Gailis (1506.-1605.), Prūsijas karaliskās armijas kājnieku ģenerālis Egons Frīdrihs Karls (1845.-1929.); Vācijas iekšlietu ministrs Fr. fon Pāpena kabinetā Vilhelms Morics Egons fon Gails (1879.-1945.). Bez minētajiem no fon Gailu dzimtas vīriešiem no XIX gs. sākuma līdz 1954. gadam bija viens ģenerālis, divi ģenerālmajori, viens ģenerālleitnants, viens pulkvežleitnants, divi majori. Tikai trīs no fon Gailiem piekopa civilu nodarbi - divi inženieri un Oldenburgas hercoga kambarkungs.
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jukummuiža, Praviņu u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- LVVA, 1100 f., 13. apr., 576. lieta (Gailu dzimtas dokumenti, XVI-XVII gs.)
- Švābe A. Kuršu ķoniņi un novadnieki. // Straumes un avoti - R., 1938.
