Atšķirības starp "Iskolats" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja (Iskolats)''' (kr. ''Исколат: Исполнительный комитет совета рабочих, солдатских и безземельных депутатов Латвии'', abreviatūra ''Исколат'') - pirmais latviešu izveidotais valstiskais veidojums (par valsti to nekādi nevar uzskatīt) mūsdienu Latvijas teritorijā, - ''[[Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padome]]s'' izpildinstitūcija 12 locekļu sastāvā, ko ievēlēja 30.07.-12.08.1917. sesijā Rīgā (29.–30. jūlijā). [[Krievijas Pagaidu valdība]]s varas periodā tai nebija vērā ņemamas nozīmes, bet pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] ''Iskolats'' pārņēma iniciatīvu un uzsāka aktīvi iedibināt [[Padomju vara|padomju varu]] neokupētajā latviešu apdzīvotajā teritorijā, kuru kontrolēja 12. armijas un [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] daļas. 22.12.1917.-4.01.1918. notika t.s. [[Iskolata republika]]s proklamēšana un ''Iskolata'' pārvēlēšana, izpildkomitejai pārtopot par valdību (26 locekļi [[Roziņš Fricis|F.Roziņa]] vadibā). Kad Vācijas armija bija ieņēmusi visu ''Iskolata republikas'' teritoriju, ''Iskolats'' evakuējās uz Maskavu, kur 1918. gada aprīlī tika likvidēta (tās dokumentus un arhīvu pārņēma [[Latvijas Nacionālo lietu komisariāts]]). | '''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja (Iskolats)''' (kr. ''Исколат: Исполнительный комитет совета рабочих, солдатских и безземельных депутатов Латвии'', abreviatūra ''Исколат'') - pirmais latviešu izveidotais valstiskais veidojums (par valsti to nekādi nevar uzskatīt) mūsdienu Latvijas teritorijā, - ''[[Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padome]]s'' izpildinstitūcija 12 locekļu sastāvā, ko ievēlēja 30.07.-12.08.1917. sesijā Rīgā (29.–30. jūlijā). [[Krievijas Pagaidu valdība]]s varas periodā tai nebija vērā ņemamas nozīmes, bet pēc [[Oktobra revolūcija Krievijā|Oktobra apvērsuma]] ''Iskolats'' pārņēma iniciatīvu un uzsāka aktīvi iedibināt [[Padomju vara|padomju varu]] neokupētajā latviešu apdzīvotajā teritorijā, kuru kontrolēja 12. armijas un [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] daļas. 22.12.1917.-4.01.1918. notika t.s. [[Iskolata republika]]s proklamēšana un ''Iskolata'' pārvēlēšana, izpildkomitejai pārtopot par valdību (26 locekļi [[Roziņš Fricis|F.Roziņa]] vadibā). Kad Vācijas armija bija ieņēmusi visu ''Iskolata republikas'' teritoriju, ''Iskolats'' evakuējās uz Maskavu, kur 1918. gada aprīlī tika likvidēta (tās dokumentus un arhīvu pārņēma [[Latvijas Nacionālo lietu komisariāts]]). | ||
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu == == |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42., 86. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42., 86. lpp. | ||
| 14. rindiņa: | 14. rindiņa: | ||
* Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967 | * Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latv_dibin/dok/1918.01.06..htm Latvijas Sociāldemokrātijas CK un Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komiteja (Iskolata) deklarācija par Latvijas pašnoteikšanos. 1917. gada 24. decembrī (1918. gada 6. janvārī), Valkā] | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latv_dibin/dok/1918.01.06..htm Latvijas Sociāldemokrātijas CK un Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komiteja (Iskolata) deklarācija par Latvijas pašnoteikšanos. 1917. gada 24. decembrī (1918. gada 6. janvārī), Valkā] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 4. aprīlis, plkst. 18.41
Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja (Iskolats) (kr. Исколат: Исполнительный комитет совета рабочих, солдатских и безземельных депутатов Латвии, abreviatūra Исколат) - pirmais latviešu izveidotais valstiskais veidojums (par valsti to nekādi nevar uzskatīt) mūsdienu Latvijas teritorijā, - Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildinstitūcija 12 locekļu sastāvā, ko ievēlēja 30.07.-12.08.1917. sesijā Rīgā (29.–30. jūlijā). Krievijas Pagaidu valdības varas periodā tai nebija vērā ņemamas nozīmes, bet pēc Oktobra apvērsuma Iskolats pārņēma iniciatīvu un uzsāka aktīvi iedibināt padomju varu neokupētajā latviešu apdzīvotajā teritorijā, kuru kontrolēja 12. armijas un latviešu strēlnieku daļas. 22.12.1917.-4.01.1918. notika t.s. Iskolata republikas proklamēšana un Iskolata pārvēlēšana, izpildkomitejai pārtopot par valdību (26 locekļi F.Roziņa vadibā). Kad Vācijas armija bija ieņēmusi visu Iskolata republikas teritoriju, Iskolats evakuējās uz Maskavu, kur 1918. gada aprīlī tika likvidēta (tās dokumentus un arhīvu pārņēma Latvijas Nacionālo lietu komisariāts).
== Literatūra par šo tēmu ==
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42., 86. lpp.
- Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
- Spreslis A., Latviešu sarkangvardi cīņā par padomju varu, 1917.-1918. gadā. - Zinātne: Rīga, 1987
- Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
- Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
- Iskolata un tā prezidija protokoli (1917.-1918.). / atb. red. A.Spreslis; red. kol.: A.Bīrons...(u.c.) - Zinātne: Rīga, 1973.
- Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Zinātne: Rīga, 1988.
- Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
- Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967
Resursi internetā par šo tēmu
- Latvijas Sociāldemokrātijas CK un Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komiteja (Iskolata) deklarācija par Latvijas pašnoteikšanos. 1917. gada 24. decembrī (1918. gada 6. janvārī), Valkā
- Iskolata dekrēts par latviešu valodas lietošanu Latvijas iestādēs
- Šalda V., Mums būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību... - LVVA
- Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes protests pret Iskolata realizēto pilsoniskās preses ierobežošanu. 1917.gada 20. decembrī (7. janvārī) Valkā
- Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes otrās sesijas protokols. 1918.gada 28.-31. decembrī (15.-18. janvārī)
- Bormane A. Sarkanie Rīgā. // Latvijas Avīze, 2004. gada 2. janvāris
- Padomju tiesības Latvijas teritorijā pirmskara laikā, to raksturojums.
- Zile Zigurds L. Legal thought and the formation of law and legal institutions in the Socialist Soviet Republic of Latvia, 1917-1920. // Journal of Baltic Studies, Volume 8, Issue 3 Autumn 1977, pages 195-204
- Ezergailis, Andrew. The Latvian Impact on the Bolshevik Revolution: The First Phase: September 1917 to April 1918, East European Monographs no. 144. Boulder: East European Monographs, 1983, ISBN 088033035X
- Swain, Geoffrey (1999). "The Disillusioning of the Revolution's Praetorian Guard: The Latvian Riflemen, Summer–Autumn 1918" (PDF). Europe–Asia Studies 51 (4): 667–686. doi:10.1080/09668139998840. Retrieved on 2007-07-10
