Atšķirības starp "Senā Grieķija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Literatūra)
m (→‎Literatūra)
9. rindiņa: 9. rindiņa:
 
* Paul MacKendrick. The Greek Stones Speak: The Story of Archaeology in Greek Lands. - St. Martin's Press, 1962
 
* Paul MacKendrick. The Greek Stones Speak: The Story of Archaeology in Greek Lands. - St. Martin's Press, 1962
 
* Angus Konstam. Historical Atlas of Ancient Greece. - Thalamus publishing, UK, 2003, ISBN 1-904668-16-x
 
* Angus Konstam. Historical Atlas of Ancient Greece. - Thalamus publishing, UK, 2003, ISBN 1-904668-16-x
 +
* A Companion to the Classical Greek World. / Konrad H. Kinzl.  - Blackwell, Oxford, 2006, ISBN 0-631-23014-9
 +
* Encyclopedia of Ancient Greece. / Nigel Wilson - Routledge, New York, 2006
 +
----
 +
* Hans-Joachim Gehrke und Helmuth Schneider (Hrsg.). Geschichte der Antike. - Metzler, Stuttgart und Weimar 2000; 2. erw. Aufl. 2006
 +
* Linda-Marie Günther. Griechische Antike. - UTB/Francke, Tübingen 2008
 +
* Oswyn Murray, John K. Davies, Frank W. Walbank. Die Geschichte des antiken Griechenland. - Düsseldorf, 2006, ISBN 3-491-96167-X
 +
* Raimund Schulz. Kleine Geschichte des antiken Griechenland. - Reclam, Ditzingen, 2008
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2008. gada 18. novembris, plkst. 08.26

Hellāda Peloponēsas kara laikā

Hellāda (sengr. Ελλάδα) jeb Senā Grieķija (Αρχαία Ελλάδα) - sengrieķu apdzīvotās teritorijas apzīmējums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē. Pirmie valstiskie veidojumi radās ~II g.tk.p.m.ē. Aptuveni 1200. g.p.m.ē. doriešu cilšu iebrukuma rezultātā tās tika sagrautas un atjaunojās cilšu-dzimtu sabiedrības struktūra. VIII-VI gs.p.m.ē. Izplatīta verdzība. Hellādā sinekiski sāka veidoties un uzplauka polisas, sengrieķi sāka dibināt kolonijas Dienviditālijā, Dienvidfrancijā, Ziemeļāfrikā, Melnās jūras piekrastē. Līdztekus tam laikam visai sarežģītām sociāli politiskajām struktūrām - vienlaikus dažādās sengrieķu polisās pastāvēja tirānijas, demokrātijas, oligarhijas, monarhijas, - daudzviet saglabājās arī dzimtas kopienas attiecību paliekas. V-IV gs. mijai raksturīgas polisu savienības un cīņa par hegemoniju, lidz 338. g.p.m.ē. visu Hellādu iekaroja Maķedonijas valsts un iestājās t.s. hellēnisma laikmets. (IV-I gs.p.m.ē.). Pēc Maķedonijas lielvalsts sairšanas Hellādā atsākās karojošo valstu savienību (Ahaju savienība, Aitolijas savienība u.c.) laiks, līdz II-I gs. p.m.ē. to iekaroja Senā Roma.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46.-47. lpp.
  • Charles Freeman. Egypt, Greece and Rome. - Oxford University Press, 1996
  • Paul MacKendrick. The Greek Stones Speak: The Story of Archaeology in Greek Lands. - St. Martin's Press, 1962
  • Angus Konstam. Historical Atlas of Ancient Greece. - Thalamus publishing, UK, 2003, ISBN 1-904668-16-x
  • A Companion to the Classical Greek World. / Konrad H. Kinzl. - Blackwell, Oxford, 2006, ISBN 0-631-23014-9
  • Encyclopedia of Ancient Greece. / Nigel Wilson - Routledge, New York, 2006
  • Hans-Joachim Gehrke und Helmuth Schneider (Hrsg.). Geschichte der Antike. - Metzler, Stuttgart und Weimar 2000; 2. erw. Aufl. 2006
  • Linda-Marie Günther. Griechische Antike. - UTB/Francke, Tübingen 2008
  • Oswyn Murray, John K. Davies, Frank W. Walbank. Die Geschichte des antiken Griechenland. - Düsseldorf, 2006, ISBN 3-491-96167-X
  • Raimund Schulz. Kleine Geschichte des antiken Griechenland. - Reclam, Ditzingen, 2008

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Senā_Grieķija&oldid=5349"