Atšķirības starp "Latvijas Komunistiskā partija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
Partijas hierarhijas augšgalā bija LKP '''Centrālā Komiteja''' (CK), ko vadīja '''CK birojs'''. Republikāniskās pakļautības pilsētās darbojās pilsētu partijas komitejas, lauku rajonos - rajonu partijas komitejas, bet struktūras pamatvienības bija partijas pirmorganizācijas uzņēmumos. Partijas preses izdevums — laikraksts "Cīņa". Dibināta LSDSP (''[[Latviešu Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]]'') I kongresā 1904. gadā. 1906. gadā kļuva par [[KSDSP]] autonomu organizāciju - LSD (''Latvijas Sociāldemokrātija''). 1919. gadā pieņēma nosaukumu '''Latvijas Komunistiskā partija'''. Laikā no 1920. līdz 1940. gadam Latvijas Republikā darbojās nelegāli. 1928. gadā partija uz neilgu laiku legalizējās kā ''[[Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija]]''. 1940. gadā tā tika iekļauta [[VK(b)P]] sastāvā un pārdēvēta par '''LK(b)P''', 1952. gadā atguva iepriekšējo nosaukumu. Strukturālas izmaiņas partijā notika arī 1962. gadā, kad LKP rajonu komiteju vietā izveidoja zonālās rūpnieciskās ražošanas partijas komitejas un kolhozu un padomju saimniecību ražošanas pārvalžu partijas komitejas, kas pastāvēja līdz 1964. gadam. 1967. gadā Latvijas Komunistiskās partijas biedru un biedru kandidātu skaits bija aptuveni 107  000.
 
Partijas hierarhijas augšgalā bija LKP '''Centrālā Komiteja''' (CK), ko vadīja '''CK birojs'''. Republikāniskās pakļautības pilsētās darbojās pilsētu partijas komitejas, lauku rajonos - rajonu partijas komitejas, bet struktūras pamatvienības bija partijas pirmorganizācijas uzņēmumos. Partijas preses izdevums — laikraksts "Cīņa". Dibināta LSDSP (''[[Latviešu Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]]'') I kongresā 1904. gadā. 1906. gadā kļuva par [[KSDSP]] autonomu organizāciju - LSD (''Latvijas Sociāldemokrātija''). 1919. gadā pieņēma nosaukumu '''Latvijas Komunistiskā partija'''. Laikā no 1920. līdz 1940. gadam Latvijas Republikā darbojās nelegāli. 1928. gadā partija uz neilgu laiku legalizējās kā ''[[Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija]]''. 1940. gadā tā tika iekļauta [[VK(b)P]] sastāvā un pārdēvēta par '''LK(b)P''', 1952. gadā atguva iepriekšējo nosaukumu. Strukturālas izmaiņas partijā notika arī 1962. gadā, kad LKP rajonu komiteju vietā izveidoja zonālās rūpnieciskās ražošanas partijas komitejas un kolhozu un padomju saimniecību ražošanas pārvalžu partijas komitejas, kas pastāvēja līdz 1964. gadam. 1967. gadā Latvijas Komunistiskās partijas biedru un biedru kandidātu skaits bija aptuveni 107  000.
  
−
1988. gadā Latvijas Komunistiskās partijas biedru un biedru kandidātu skaits bija aptuveni 182 000. 1990. gada 11. janvārī, kad no Latvijas PSR Konstitūcijas toreizējā Augstākā Padome izslēdza pantu par kompartijas vadošo lomu sabiedrībā, pielīdzinot to tiesībās citām partijām un sabiedriskajām organizācijām. LPSR Augstākās padomes vēlēšanās LKP CK iestājās par LPSR suverenitāti PSRS sastāvā.<ref>Cīņa, 1990, 25. janv.</ref> LKP 25. Kongresā 1990. gada 6.-7. aprīlī LKP sašķēlās un A.Rubiks tika ievēlēts par tās kompartijas daļas priekšsēdētāju, kas saglabāja uzticību [[PSKP]]. Drīz pēc tam – 14. aprīlī izveidojās [[Latvijas neatkarīgā komunistiskā partija]] (LNKP, kas vēlāk pievienojās ''LSDSP''), kas deklarēja mērķi atjaunot neatkarīgu Latvijas valsti ārpus PSRS.<ref>A. Rubika referāts LKP CK Plēnumā 1990. g. 28. aprīlī. // Cīņa, 1990, 4. maijs, 2. lpp.</ref> LKP iepriekšējām problēmām vēl jāpievieno katastrofālā uzticības zaudēšana sabiedrībā. Pat vērā ņemamas iniciatīvas, ja tās nāca no komunistiskās partijas puses, sabiedrība noraidīja. Šādos apstākļos LKP vairs nespēja gūt uzvaru LPSR AP vēlēšanās un bija spiesta atdot savas pozīcijas LTF. 1. maijā LKP CK deklarēja savu attieksmi pret “plāniem saraut valstiskos sakarus ar PSRS”.<ref>Par Latvijas Komunistiskās partijas CK attieksmi pret plāniem saraut valstiskos sakarus ar PSRS. Cīņa, 1990, 1. maijs, 1. lpp.</ref> 1991. gada augustā partijas darbība tika apturēta un septembrī ''LKP'' tika aizliegta ar Augstākās Padomes lēmumiem. Oktobrī ar tiesas spriedumu tika aizliegts partijas laikraksts "Cīņa". Personām, kas darbojās LKP pēc 1991. gada 13. janvāra, t.i. demonstrēja savu naidīgumu Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanai, tika aizliegts kandidēt Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās (nepilsoņiem — naturalizēties).
+
1988. gadā Latvijas Komunistiskās partijas biedru un biedru kandidātu skaits bija aptuveni 182 000. 1990. gada 11. janvārī, kad no Latvijas PSR Konstitūcijas toreizējā Augstākā Padome izslēdza pantu par kompartijas vadošo lomu sabiedrībā, pielīdzinot to tiesībās citām partijām un sabiedriskajām organizācijām. LPSR Augstākās padomes vēlēšanās LKP CK iestājās par LPSR suverenitāti PSRS sastāvā.<ref>Cīņa, 1990, 25. janv.</ref> LKP 25. Kongresā 1990. gada 6.-7. aprīlī LKP sašķēlās un A.Rubiks tika ievēlēts par tās kompartijas daļas priekšsēdētāju, kas saglabāja uzticību [[PSKP]]. Drīz pēc tam – 14. aprīlī izveidojās [[Latvijas neatkarīgā komunistiskā partija]] (LNKP, kas vēlāk pievienojās ''LSDSP''), kas deklarēja mērķi atjaunot neatkarīgu Latvijas valsti ārpus PSRS.<ref>A. Rubika referāts LKP CK Plēnumā 1990. g. 28. aprīlī. // Cīņa, 1990, 4. maijs, 2. lpp.</ref> Pat vērā ņemamas iniciatīvas, ja tās nāca no komunistiskās partijas puses - LPSR AP vēlēšanās partija zaudēja savas pozīcijas. 1991. gada augustā partijas darbība tika apturēta un septembrī ''LKP'' tika aizliegta. Oktobrī ar tiesas spriedumu tika aizliegts partijas laikraksts "Cīņa". Personām, kas darbojās LKP pēc 1991. gada 13. janvāra, tika aizliegts kandidēt Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās (nepilsoņiem - naturalizēties).
  
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====
 
==== Atsauces un paskaidrojumi ====

Versija, kas saglabāta 2014. gada 18. jūnijs, plkst. 10.41

Latvijas Komunistiskā partija (LKP), arī Latvijas Komunistiskā boļševiku partija (LK(b)P) - radikāli marksistiska politiskā partija XX gs. Latvijas teritorijā, valdošā partija Latvijas SPR un Latvijas PSR, izveidota Latvijas sociāldemokrātijas VI kongresā (01.-06.03.1919.), pārdēvējot partiju.

Partijas hierarhijas augšgalā bija LKP Centrālā Komiteja (CK), ko vadīja CK birojs. Republikāniskās pakļautības pilsētās darbojās pilsētu partijas komitejas, lauku rajonos - rajonu partijas komitejas, bet struktūras pamatvienības bija partijas pirmorganizācijas uzņēmumos. Partijas preses izdevums — laikraksts "Cīņa". Dibināta LSDSP (Latviešu Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija) I kongresā 1904. gadā. 1906. gadā kļuva par KSDSP autonomu organizāciju - LSD (Latvijas Sociāldemokrātija). 1919. gadā pieņēma nosaukumu Latvijas Komunistiskā partija. Laikā no 1920. līdz 1940. gadam Latvijas Republikā darbojās nelegāli. 1928. gadā partija uz neilgu laiku legalizējās kā Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija. 1940. gadā tā tika iekļauta VK(b)P sastāvā un pārdēvēta par LK(b)P, 1952. gadā atguva iepriekšējo nosaukumu. Strukturālas izmaiņas partijā notika arī 1962. gadā, kad LKP rajonu komiteju vietā izveidoja zonālās rūpnieciskās ražošanas partijas komitejas un kolhozu un padomju saimniecību ražošanas pārvalžu partijas komitejas, kas pastāvēja līdz 1964. gadam. 1967. gadā Latvijas Komunistiskās partijas biedru un biedru kandidātu skaits bija aptuveni 107 000.

1988. gadā Latvijas Komunistiskās partijas biedru un biedru kandidātu skaits bija aptuveni 182 000. 1990. gada 11. janvārī, kad no Latvijas PSR Konstitūcijas toreizējā Augstākā Padome izslēdza pantu par kompartijas vadošo lomu sabiedrībā, pielīdzinot to tiesībās citām partijām un sabiedriskajām organizācijām. LPSR Augstākās padomes vēlēšanās LKP CK iestājās par LPSR suverenitāti PSRS sastāvā.[1] LKP 25. Kongresā 1990. gada 6.-7. aprīlī LKP sašķēlās un A.Rubiks tika ievēlēts par tās kompartijas daļas priekšsēdētāju, kas saglabāja uzticību PSKP. Drīz pēc tam – 14. aprīlī izveidojās Latvijas neatkarīgā komunistiskā partija (LNKP, kas vēlāk pievienojās LSDSP), kas deklarēja mērķi atjaunot neatkarīgu Latvijas valsti ārpus PSRS.[2] Pat vērā ņemamas iniciatīvas, ja tās nāca no komunistiskās partijas puses - LPSR AP vēlēšanās partija zaudēja savas pozīcijas. 1991. gada augustā partijas darbība tika apturēta un septembrī LKP tika aizliegta. Oktobrī ar tiesas spriedumu tika aizliegts partijas laikraksts "Cīņa". Personām, kas darbojās LKP pēc 1991. gada 13. janvāra, tika aizliegts kandidēt Latvijas pašvaldību un Saeimas vēlēšanās (nepilsoņiem - naturalizēties).

Atsauces un paskaidrojumi

  1. ↑ Cīņa, 1990, 25. janv.
  2. ↑ A. Rubika referāts LKP CK Plēnumā 1990. g. 28. aprīlī. // Cīņa, 1990, 4. maijs, 2. lpp.

Literatūra par šo tēmu

  • Latvijas Komunistiskā partija 1919. gadā. Dokumenti un materiāli. - Rīga, 1958.
  • Gore I. Nepateiktais par LKP 1940. gada jūnijā un jūlijā // Liesma. - 1991. - Nr. 8. - 10.-12. lpp.; Nr. 9. - 16.-18. lpp.; Nr. 10. - 18.-20. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Latvijas_Komunistiskā_partija&oldid=53872"