Atšķirības starp "Brīvās mākslas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Brīvās mākslas''' (lat. ''artes liberals'') - humanitārās zinātnes. [[Antīkā pasaule|Antīkajā pasaulē]] tādu bija trīs (lat. ''trivium''): gramatika, loģika un retorika. Viduslaiku Eiropas [[Universitāte|universitātē]] tām tika pievienotas vēl četras (''quadrivium''), proti, aritmētika, ģeometrija, mūzika un astronomija, izveidojot t.s. '''septiņas brīvās mākslas'''  (lat. ''septem artes liberals''). Savukārt [[Renesanse]]s humānisti atteicās no loģikas, bet pievienoja esošajām brīvajām mākslām ētiku, vēsturi un poētiku. Iemesls, kādēļ tās sauca par brīvajām mākslām, bija saistīts ar brīvo pilsoņu pienākumiem, tādiem kā piedalīšanās politiskajās debatēs un tiesās. Šo mākslu apgūšanas mērķis bija sagatavot cilvēku savas brīvības pilnvērtīgam pielietojumam, turklāt tā, lai tas dotu maksimālu labumu sabiedrībai. Pilsoņa pienākumi iezīmēja atšķirību starp brīvu cilvēku un [[Vergs|vergu]]. Ja vergs rūpējas par materiālo labumu vairošanu, tad brīvais pilsonis – par sabiedriskā labuma pieaugumu. Līdz ar to no vergiem tika prasīta dažādu amatu prasme, turpretim brīvajiem pilsoņiem bija jāprot kritiski domāt, precīzi un virtuozi lietot valodu, labi argumentēt un prast pārliecināt vairākumu par savu taisnību.
+
'''Brīvās mākslas''' (lat. ''artes liberals'') - humanitārās zinātnes. [[Antīkā pasaule|Antīkajā pasaulē]] tādu bija trīs (lat. ''trivium''): gramatika, loģika un retorika. Viduslaiku Eiropas [[Universitāte|universitātē]] tām tika pievienotas vēl četras (''quadrivium''), proti, aritmētiku, ģeometriju, mūziku un astronomiju, izveidojot t.s. '''septiņas brīvās mākslas'''  (lat. ''septem artes liberals''). Savukārt [[Renesanse]]s humānisti atteicās no loģikas, bet pievienoja esošajām brīvajām mākslām ētiku, vēsturi un poētiku. Iemesls, kādēļ tās sauca par "brīvajām mākslām", bija saistīts ar brīvo pilsoņu pienākumiem, tādiem kā piedalīšanās politiskajās debatēs un tiesās. Šo mākslu apgūšanas mērķis bija sagatavot cilvēku savas brīvības pilnvērtīgam pielietojumam, turklāt tā, lai tas dotu maksimālu labumu sabiedrībai. Pilsoņa pienākumi iezīmēja atšķirību starp brīvu cilvēku un [[Vergs|vergu]]. Ja vergs rūpējas par materiālo labumu vairošanu, tad brīvais pilsonis – par sabiedriskā labuma pieaugumu. Līdz ar to no vergiem tika prasīta dažādu amatu prasme, turpretim brīvajiem pilsoņiem bija jāprot kritiski domāt, precīzi un virtuozi lietot valodu, labi argumentēt un prast pārliecināt vairākumu par savu taisnību.
  
 
[[Kategorija:Izglītība]]
 
[[Kategorija:Izglītība]]

Versija, kas saglabāta 2014. gada 25. jūnijs, plkst. 10.34

Brīvās mākslas (lat. artes liberals) - humanitārās zinātnes. Antīkajā pasaulē tādu bija trīs (lat. trivium): gramatika, loģika un retorika. Viduslaiku Eiropas universitātē tām tika pievienotas vēl četras (quadrivium), proti, aritmētiku, ģeometriju, mūziku un astronomiju, izveidojot t.s. septiņas brīvās mākslas (lat. septem artes liberals). Savukārt Renesanses humānisti atteicās no loģikas, bet pievienoja esošajām brīvajām mākslām ētiku, vēsturi un poētiku. Iemesls, kādēļ tās sauca par "brīvajām mākslām", bija saistīts ar brīvo pilsoņu pienākumiem, tādiem kā piedalīšanās politiskajās debatēs un tiesās. Šo mākslu apgūšanas mērķis bija sagatavot cilvēku savas brīvības pilnvērtīgam pielietojumam, turklāt tā, lai tas dotu maksimālu labumu sabiedrībai. Pilsoņa pienākumi iezīmēja atšķirību starp brīvu cilvēku un vergu. Ja vergs rūpējas par materiālo labumu vairošanu, tad brīvais pilsonis – par sabiedriskā labuma pieaugumu. Līdz ar to no vergiem tika prasīta dažādu amatu prasme, turpretim brīvajiem pilsoņiem bija jāprot kritiski domāt, precīzi un virtuozi lietot valodu, labi argumentēt un prast pārliecināt vairākumu par savu taisnību.