Atšķirības starp "Kvēkeri" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kvēkeri''' - XVII gs. Anglijā izveidojusies [[Protestantisms|protestantisma]] [[sekta]], kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju. Dibinātājs kāds Džordžs Fokss (1624-1691). Mūsdienu pašnosaukumā "Draugu reliģiskā sabiedrība", iesaukta par "kvēkeriem" jeb "trīcekļiem" (no an. ''to quake'' - ”drebēt”), jo dievkalpojumu laikā reliģiskās ekstāzes pārņemtie ticīgie piedzīvojot transa lēkmes, kuru ārējās pazīmes ir līdzīgas epilepsijas izpausmēm: locekļu raustīšanās, līdzsvara zudums t.tml. Savā radikālismā apšaubīja pastāvošo protestantisko Baznīcu viedokli, noraidīja rituālus un ceremonijas, greznību, un apgalvoja, ka viņus vadot iekšēja balss, nevis svētību pārmatojuši garīdznieki, aktīvi vērsās pret visu, kas nesaskanēja ar viņu reliģisko pārliecību. Kveikeri tiecās atgriezties pie agrīnās kristietības savā izpratnē, buzskatot, ka dievišķa atklāsme, kas iedvesmoja ticīgos senatnē, var iedvesmot arī mūsdienās dzīvojošos cilvēkus. Uz dievkalpojumu sanāca savās telpās , kur sēdēja un gaidīja, vai kādu klātesošo pārņems Dieva Gara skubinājums krist transā un sākt sludināt. Laika gaitā kvēkeru kustība sašķēlās, un tajā izveidojās vairāki novirzieni. | + | '''Kvēkeri''' jeb '''kveikeri''' - XVII gs. Anglijā izveidojusies [[Protestantisms|protestantisma]] [[sekta]], kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju. Dibinātājs kāds Džordžs Fokss (1624-1691). Mūsdienu pašnosaukumā "Draugu reliģiskā sabiedrība", iesaukta par "kvēkeriem" jeb "trīcekļiem" (no an. ''to quake'' - ”drebēt”), jo dievkalpojumu laikā reliģiskās ekstāzes pārņemtie ticīgie piedzīvojot transa lēkmes, kuru ārējās pazīmes ir līdzīgas epilepsijas izpausmēm: locekļu raustīšanās, līdzsvara zudums t.tml. Savā radikālismā apšaubīja pastāvošo protestantisko Baznīcu viedokli, noraidīja rituālus un ceremonijas, greznību, un apgalvoja, ka viņus vadot iekšēja balss, nevis svētību pārmatojuši garīdznieki, aktīvi vērsās pret visu, kas nesaskanēja ar viņu reliģisko pārliecību. Kveikeri tiecās atgriezties pie agrīnās kristietības savā izpratnē, buzskatot, ka dievišķa atklāsme, kas iedvesmoja ticīgos senatnē, var iedvesmot arī mūsdienās dzīvojošos cilvēkus. Uz dievkalpojumu sanāca savās telpās , kur sēdēja un gaidīja, vai kādu klātesošo pārņems Dieva Gara skubinājums krist transā un sākt sludināt. Laika gaitā kvēkeru kustība sašķēlās, un tajā izveidojās vairāki novirzieni. |
Visai liela loma kvēkeriem bija Ziemeļamerikas vēsturē, kur kvēkers sers Viljams Penns (1644-1718) saņēma no karaļa plašu teritoriju, kurā karaļa izdota harta deva Pennam gandrīz neierobežotu varu. Par godu sera Viljama tēva admirāļa Penna piemiņai, jaunā kolonija tika nosaukta par Pensilvāniju jeb ”Penna mežu zemi”. Nepilnu jūdzi no Šakamaksonas, īstenojot Penna plānu, tika dibināta jauna apmetne, ko viņš nosauca par Filadelfiju (tas nozīmē ”brālīga mīlestība”), un turp devās kvēkeri no Anglijas un Ziemeļīrijas, kur tiem bija nācies nemitīgi konfliktēt ar citiem protestantiem. 1756. gadā kvēkeri zaudēja politisko un tiesu varu kolonijā, taču to ietekme jūtama arī mūsdienās. | Visai liela loma kvēkeriem bija Ziemeļamerikas vēsturē, kur kvēkers sers Viljams Penns (1644-1718) saņēma no karaļa plašu teritoriju, kurā karaļa izdota harta deva Pennam gandrīz neierobežotu varu. Par godu sera Viljama tēva admirāļa Penna piemiņai, jaunā kolonija tika nosaukta par Pensilvāniju jeb ”Penna mežu zemi”. Nepilnu jūdzi no Šakamaksonas, īstenojot Penna plānu, tika dibināta jauna apmetne, ko viņš nosauca par Filadelfiju (tas nozīmē ”brālīga mīlestība”), un turp devās kvēkeri no Anglijas un Ziemeļīrijas, kur tiem bija nācies nemitīgi konfliktēt ar citiem protestantiem. 1756. gadā kvēkeri zaudēja politisko un tiesu varu kolonijā, taču to ietekme jūtama arī mūsdienās. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 7. oktobris, plkst. 12.45
Kvēkeri jeb kveikeri - XVII gs. Anglijā izveidojusies protestantisma sekta, kurai nav ne sakramentu, ne ordinētu mācītāju. Dibinātājs kāds Džordžs Fokss (1624-1691). Mūsdienu pašnosaukumā "Draugu reliģiskā sabiedrība", iesaukta par "kvēkeriem" jeb "trīcekļiem" (no an. to quake - ”drebēt”), jo dievkalpojumu laikā reliģiskās ekstāzes pārņemtie ticīgie piedzīvojot transa lēkmes, kuru ārējās pazīmes ir līdzīgas epilepsijas izpausmēm: locekļu raustīšanās, līdzsvara zudums t.tml. Savā radikālismā apšaubīja pastāvošo protestantisko Baznīcu viedokli, noraidīja rituālus un ceremonijas, greznību, un apgalvoja, ka viņus vadot iekšēja balss, nevis svētību pārmatojuši garīdznieki, aktīvi vērsās pret visu, kas nesaskanēja ar viņu reliģisko pārliecību. Kveikeri tiecās atgriezties pie agrīnās kristietības savā izpratnē, buzskatot, ka dievišķa atklāsme, kas iedvesmoja ticīgos senatnē, var iedvesmot arī mūsdienās dzīvojošos cilvēkus. Uz dievkalpojumu sanāca savās telpās , kur sēdēja un gaidīja, vai kādu klātesošo pārņems Dieva Gara skubinājums krist transā un sākt sludināt. Laika gaitā kvēkeru kustība sašķēlās, un tajā izveidojās vairāki novirzieni.
Visai liela loma kvēkeriem bija Ziemeļamerikas vēsturē, kur kvēkers sers Viljams Penns (1644-1718) saņēma no karaļa plašu teritoriju, kurā karaļa izdota harta deva Pennam gandrīz neierobežotu varu. Par godu sera Viljama tēva admirāļa Penna piemiņai, jaunā kolonija tika nosaukta par Pensilvāniju jeb ”Penna mežu zemi”. Nepilnu jūdzi no Šakamaksonas, īstenojot Penna plānu, tika dibināta jauna apmetne, ko viņš nosauca par Filadelfiju (tas nozīmē ”brālīga mīlestība”), un turp devās kvēkeri no Anglijas un Ziemeļīrijas, kur tiem bija nācies nemitīgi konfliktēt ar citiem protestantiem. 1756. gadā kvēkeri zaudēja politisko un tiesu varu kolonijā, taču to ietekme jūtama arī mūsdienās.
