Atšķirības starp "Krīdeneri" versijām
m |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | * Vucāne M. Zemnieks Dāvis Saulītis pret baronu Moricu fon Krīdeneru 1890. – 1891. g. // Administratīvā un kriminālā juztīcija. Nr.2(67), 2014., 58.-66. lpp. | ||
| + | ---- | ||
* Hildebrand H. Das Rigische Schuldbuch (1286–1352). – St. Petersburg, 1872. – S. 98, Nr. 1529. | * Hildebrand H. Das Rigische Schuldbuch (1286–1352). – St. Petersburg, 1872. – S. 98, Nr. 1529. | ||
* Böthführ H. J. Die Rigische Ratslinie von 1226 bis 1876. – Riga, Moskau; Odessa, 1887. – S. 76. | * Böthführ H. J. Die Rigische Ratslinie von 1226 bis 1876. – Riga, Moskau; Odessa, 1887. – S. 76. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 4. februāris, plkst. 10.47
baroni Krīdeneri (vc. Baron Krüdener, Kruedener, kr. бароны Криденер, Крюденер) - vācu izcelsmes (Vestfālene) vācbaltiešu muižniecības dzimta Vidzemes guberņā un Iekškrievijā. Pirmie Krīdeneri Livonijā ieradās jau XIII gs., kad Rīgā izveidojās t.s. tirgotāju Krīdeneru kvartāls jeb sēta (Krüdenershof, curia Crudeneri, hereditas Crudeneri). Heinrihs Krīdeners (Crudenro) 1289. gadā pieminēts kā dominus, tātad rātskungs. 1416. gadā minēts arhibīskapa vasaļa Hansa Krīdenera lēnis Napkilē (Napküll), bet Heinriham Krīdeneram bija lēnī muiža Smiltenes pilsnovadā. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1855. gadā saņēma baronu titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas diplomāts Burhards fon Krīdeners; Valmieras dziedāšanas biedrības dibinātājs un zemnieku izglītotājs barons Gustavs Krīdeners; ornitologs un mežu pētnieks Adelberts fon Krīdeners (Adelbert, Baron Krüdener, 1857-1933);
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jērcēnu (Wohlfahrtslinde), Endzeles (Henselshof), Kaugurmuiža, Jaunkārķu u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Vucāne M. Zemnieks Dāvis Saulītis pret baronu Moricu fon Krīdeneru 1890. – 1891. g. // Administratīvā un kriminālā juztīcija. Nr.2(67), 2014., 58.-66. lpp.
- Hildebrand H. Das Rigische Schuldbuch (1286–1352). – St. Petersburg, 1872. – S. 98, Nr. 1529.
- Böthführ H. J. Die Rigische Ratslinie von 1226 bis 1876. – Riga, Moskau; Odessa, 1887. – S. 76.
