Atšķirības starp "Linteni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Rechenberg_genannt_Linten.png|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Rechenberg_genannt_Linten.png|thumb|200px|]]
fon '''Linteni''' jeb '''Rehenbergi''', saukti par '''Linteniem''' (''von Linten, und von Rechenberg genannt Linten'', kr. ''фон Рехенберг-Линтен'') – vācu izcelsmes (Frankonija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta, kopš XVI gs. pēdējās ceturtdaļas Kurzemē, vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]]. 1747. gadā Linteni no Valdenhofas (''Rechenberg-Linten a.d.H. Woldenhof'') līdz ar citām Polijas valdīšanas laikā dižciltību saņēmušajām dzimtām, ierakstīta Vidzemes, bet 1841. gadā, līdz ar pārējām [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] bruņniecības dzimtām, ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minams Kurzemes bruņniecības sekretārs (1815-1851), vēsturnieks, viens no 1818. gada [[Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.|Kurzemes guberņas Zemnieku likuma]] autoriem Ernests fon Rehenbergs-Lintens (''Ernst Heinrich Carl von Rechenberg-Linten'', 1788-1858).
+
fon '''Linteni''' jeb '''Rehenbergi''', saukti par '''Linteniem''' (''von Linten, und von Rechenberg genannt Linten'', kr. ''фон Рехенберг-Линтен'') – vācu izcelsmes (Frankonija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dižciltīgo dzimta, kopš XVI gs. pēdējās ceturtdaļas Kurzemē, vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]]. 1747. gadā Linteni no Valdenhofas (''Rechenberg-Linten a.d.H. Woldenhof'') līdz ar citām Polijas valdīšanas laikā dižciltību saņēmušajām dzimtām, ierakstīta Vidzemes, bet 1841. gadā, līdz ar pārējām [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] bruņniecības dzimtām, ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minams Kurzemes bruņniecības sekretārs (1815-1851), vēsturnieks, viens no 1818. gada [[Zemes reformas Baltijas guberņās XIX gs.|Kurzemes guberņas Zemnieku likuma]] autoriem Ernests fon Rehenbergs-Lintens (''Ernst Heinrich Carl von Rechenberg-Linten'', 1788-1858).
  
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Diždzeldes (''Dselden''), Pelču (''Alt-Pelzen''), Irlavas (''Irmlau''), Eķengrāves (''Eckengraf''), Apguldes (''Alt-Abgulden'') u.c. [[muiža]]s.
 
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Diždzeldes (''Dselden''), Pelču (''Alt-Pelzen''), Irlavas (''Irmlau''), Eķengrāves (''Eckengraf''), Apguldes (''Alt-Abgulden'') u.c. [[muiža]]s.

Versija, kas saglabāta 2015. gada 4. marts, plkst. 13.23

Rechenberg genannt Linten.png

fon Linteni jeb Rehenbergi, saukti par Linteniem (von Linten, und von Rechenberg genannt Linten, kr. фон Рехенберг-Линтен) – vācu izcelsmes (Frankonija) vācbaltiešu dižciltīgo dzimta, kopš XVI gs. pēdējās ceturtdaļas Kurzemē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Somijas lielhercogistē. 1747. gadā Linteni no Valdenhofas (Rechenberg-Linten a.d.H. Woldenhof) līdz ar citām Polijas valdīšanas laikā dižciltību saņēmušajām dzimtām, ierakstīta Vidzemes, bet 1841. gadā, līdz ar pārējām Piltenes apgabala bruņniecības dzimtām, ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minams Kurzemes bruņniecības sekretārs (1815-1851), vēsturnieks, viens no 1818. gada Kurzemes guberņas Zemnieku likuma autoriem Ernests fon Rehenbergs-Lintens (Ernst Heinrich Carl von Rechenberg-Linten, 1788-1858).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Diždzeldes (Dselden), Pelču (Alt-Pelzen), Irlavas (Irmlau), Eķengrāves (Eckengraf), Apguldes (Alt-Abgulden) u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Ernst von Rechenberg-Linten. Zustande Kurlands im vorigen diesem Jahrhundert. - Mitaß, 1858

Resursi internetā par šo tēmu