Atšķirības starp "Kellers Teodors fon" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
[[grāfs]] '''Teodors fon Kellers''' (''Келлер Федор Артурович (Августович)'', 12.10.1857.-8.12.1918.) - Krievijas impērijas armijas kavalērijas ģenerālis, labākais paukotājs impērijā (''первая шашка России''), kura vārdā bija nosaukts t.s. [[Kellera korpuss]]. | [[grāfs]] '''Teodors fon Kellers''' (''Келлер Федор Артурович (Августович)'', 12.10.1857.-8.12.1918.) - Krievijas impērijas armijas kavalērijas ģenerālis, labākais paukotājs impērijā (''первая шашка России''), kura vārdā bija nosaukts t.s. [[Kellera korpuss]]. | ||
| − | Dzimis 1857. gada 12. oktobrī Kurskā, grāfu [[Kelleri|Keleru]] ģimenē. 1877. gadā absolvējis Nikolaja kavalērijas skolu internātu (''Николаевское кавалерийское училище''), kā [[savvaļnieks]] iestājies dienestā imperatora Maskavas 1. leibgvardes dragūnu pulkā (''1-й лейб-драгунский Московский Его Величества полк''). Par varonību karadarbībā, apbalvots ar diviem [[Jura krusts|Sv. Jura krustiem]]. 1878. gadā absolvējis tveras kavalērijas skolu (''Тверское кавалерийское училище''), saņemot [[praporščiks|praporščika]] pakāpi. 1880. gadā pārcelts dienēt uz Kļasticas 6. huzāru pulku (''Клястицкий 6-й гусарский полк'') par [[eskadrons|eskadrona]] komandieris, tika paaugstināts par [[rotmistrs|rotmistru]]. 1894. gadā paaugstināts par [[Apakšpulkvedis|apakšpulkvedi]]. 1889. gadā absolvēja Pēterburgā Virsnieku kavalērijas skolu (''Офицерская кавалерийская школа''), turpināja dienestu 8. Lubenskas huzāru pulkā (1894-1901, ''Лубенский 8-й гусарский полк''), 8. Vozņesenskas ulānu pulkā (1901, ''Вознесенский 8-й уланский полк''). 1901. gadā paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. Krimas kavalērijas pulka komandieris (1901-1903, ''Крымский конный полк''), turpināja dienestu 4. Harkovas ulānu pulkā (''Харьковский 4-й уланский полк'').1904. gadā iecelts par imperatora Aleksandra 15. huzāru pulka (''Александрийский 5-й гусарский полк'') komandieri, 1906. gadā | + | Dzimis 1857. gada 12. oktobrī Kurskā, grāfu [[Kelleri|Keleru]] ģimenē. 1877. gadā absolvējis Nikolaja kavalērijas skolu internātu (''Николаевское кавалерийское училище''), kā [[savvaļnieks]] iestājies dienestā imperatora Maskavas 1. leibgvardes dragūnu pulkā (''1-й лейб-драгунский Московский Его Величества полк''). Par varonību karadarbībā, apbalvots ar diviem [[Jura krusts|Sv. Jura krustiem]]. 1878. gadā absolvējis tveras kavalērijas skolu (''Тверское кавалерийское училище''), saņemot [[praporščiks|praporščika]] pakāpi. 1880. gadā pārcelts dienēt uz Kļasticas 6. huzāru pulku (''Клястицкий 6-й гусарский полк'') par [[eskadrons|eskadrona]] komandieris, tika paaugstināts par [[rotmistrs|rotmistru]]. 1894. gadā paaugstināts par [[Apakšpulkvedis|apakšpulkvedi]]. 1889. gadā absolvēja Pēterburgā Virsnieku kavalērijas skolu (''Офицерская кавалерийская школа''), turpināja dienestu 8. Lubenskas huzāru pulkā (1894-1901, ''Лубенский 8-й гусарский полк''), 8. Vozņesenskas ulānu pulkā (1901, ''Вознесенский 8-й уланский полк''). 1901. gadā paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. Krimas kavalērijas pulka komandieris (1901-1903, ''Крымский конный полк''), turpināja dienestu 4. Harkovas ulānu pulkā (''Харьковский 4-й уланский полк''). 1904. gadā iecelts par imperatora Aleksandra 15. huzāru pulka (''Александрийский 5-й гусарский полк'') komandieri. Paralēli militārajam dienestam, 1905. gadā pildīja Kališas (''Kalisch'') Polijā ģenerālgubernatora pienākumus. 1906. gadā ievainots atentātā Kališā (poļu dumpinieku sviesta bumba), pārcelts par Leibgvardes dragūnu pulka (''Драгунский лейб-гвардии полк'') komandieri. 1907. gadā iecelts par [[flīģeladjutants|flīģeladjutantu]], mazliet vēlāk paaugstināts par [[Ģenerālmajors|ģenerālmajotu]] un iekļauts imperatora Svītā. 1910. gadā iecelts par Kaukāza kavalērijas divīzijas 1. brigādes (''1-й бригада Кавказской кавалерийской дивизии'') komandieri, 1912. gadā - par 10. kavalērijas divīzijas (''10-я кавалерийская дивизия'') lkomandieri. 1913. gadā paaugstināts par [[Ģenerālleitnants|ģenerālleitnantu]]. |
Nogalināts Kijevas [[čeka]]s pagrabos 1918. gada 8. decembrī, vēlāk apbedīts Pokrovas sieviešu klosterī. | Nogalināts Kijevas [[čeka]]s pagrabos 1918. gada 8. decembrī, vēlāk apbedīts Pokrovas sieviešu klosterī. | ||
[[Kategorija:K]] | [[Kategorija:K]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 7. aprīlis, plkst. 06.33
grāfs Teodors fon Kellers (Келлер Федор Артурович (Августович), 12.10.1857.-8.12.1918.) - Krievijas impērijas armijas kavalērijas ģenerālis, labākais paukotājs impērijā (первая шашка России), kura vārdā bija nosaukts t.s. Kellera korpuss.
Dzimis 1857. gada 12. oktobrī Kurskā, grāfu Keleru ģimenē. 1877. gadā absolvējis Nikolaja kavalērijas skolu internātu (Николаевское кавалерийское училище), kā savvaļnieks iestājies dienestā imperatora Maskavas 1. leibgvardes dragūnu pulkā (1-й лейб-драгунский Московский Его Величества полк). Par varonību karadarbībā, apbalvots ar diviem Sv. Jura krustiem. 1878. gadā absolvējis tveras kavalērijas skolu (Тверское кавалерийское училище), saņemot praporščika pakāpi. 1880. gadā pārcelts dienēt uz Kļasticas 6. huzāru pulku (Клястицкий 6-й гусарский полк) par eskadrona komandieris, tika paaugstināts par rotmistru. 1894. gadā paaugstināts par apakšpulkvedi. 1889. gadā absolvēja Pēterburgā Virsnieku kavalērijas skolu (Офицерская кавалерийская школа), turpināja dienestu 8. Lubenskas huzāru pulkā (1894-1901, Лубенский 8-й гусарский полк), 8. Vozņesenskas ulānu pulkā (1901, Вознесенский 8-й уланский полк). 1901. gadā paaugstināts par pulkvedi. Krimas kavalērijas pulka komandieris (1901-1903, Крымский конный полк), turpināja dienestu 4. Harkovas ulānu pulkā (Харьковский 4-й уланский полк). 1904. gadā iecelts par imperatora Aleksandra 15. huzāru pulka (Александрийский 5-й гусарский полк) komandieri. Paralēli militārajam dienestam, 1905. gadā pildīja Kališas (Kalisch) Polijā ģenerālgubernatora pienākumus. 1906. gadā ievainots atentātā Kališā (poļu dumpinieku sviesta bumba), pārcelts par Leibgvardes dragūnu pulka (Драгунский лейб-гвардии полк) komandieri. 1907. gadā iecelts par flīģeladjutantu, mazliet vēlāk paaugstināts par ģenerālmajotu un iekļauts imperatora Svītā. 1910. gadā iecelts par Kaukāza kavalērijas divīzijas 1. brigādes (1-й бригада Кавказской кавалерийской дивизии) komandieri, 1912. gadā - par 10. kavalērijas divīzijas (10-я кавалерийская дивизия) lkomandieri. 1913. gadā paaugstināts par ģenerālleitnantu.
Nogalināts Kijevas čekas pagrabos 1918. gada 8. decembrī, vēlāk apbedīts Pokrovas sieviešu klosterī.
