Atšķirības starp "Bergs Arveds" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Arveds Kārlis Kristaps Bergs''' (1875-1941) - sabiedrisks darbinieks, izdevējs, politiķis, [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība]]s iekšlietu ministrs. | + | '''Arveds Kārlis Kristaps Bergs''' (1875-1941) - sabiedrisks darbinieks, izdevējs, politiķis, [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība]]s iekšlietu ministrs (12.1919.-06.1920.), Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (06.1920.-06.1921.). |
| − | Dzimis 1875. gada 13. septembrī Rīgā, uzņēmēja Kristapa Berga (dzim. Kalniņa) ģimenē. Pamatskolas izglītību guvis A. Spundes privātskolā. Pēc tam mācījies Rīgas pilsētas klasikajā ģimnāzijā (1888-1892). Absolvējis Tērbatas universitātes Juridisko fakultāti (1892-1896), dzīvojis Pēterburgā, kur strādājis par tieslietu amatu kandidātu Pēterburgas apgabaltiesā un Tiesu palātā. Kopš 1901. gada zvērināts advokāts Rīgā. Np 1903. gada laikraksta "Baltijas Vēstnesis" redaktors. 1904. gadā nopirka B. Dīriķa tipogrāfiju (īpašnieks līdz 1914. gadam). 1905. gadā viens no [[Latviešu demokrātiskā partija|Latviešu demokrātiskās partijas]] | + | Dzimis 1875. gada 13. septembrī Rīgā, uzņēmēja Kristapa Berga (dzim. Kalniņa) ģimenē. Pamatskolas izglītību guvis A. Spundes privātskolā. Pēc tam mācījies Rīgas pilsētas klasikajā ģimnāzijā (1888-1892). Absolvējis Tērbatas universitātes Juridisko fakultāti (1892-1896), dzīvojis Pēterburgā, kur strādājis par tieslietu amatu kandidātu Pēterburgas apgabaltiesā un Tiesu palātā. Kopš 1901. gada zvērināts advokāts Rīgā. Np 1903. gada laikraksta "Baltijas Vēstnesis" redaktors. 1904. gadā nopirka B. Dīriķa tipogrāfiju (īpašnieks līdz 1914. gadam). 1905. gadā viens no [[Latviešu demokrātiskā partija|Latviešu demokrātiskās partijas]] dibinātājiem. Aktīvi darbojās [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]]. Sākoties [[1905. gada revolūcija]]s apspiešanai, bija spiests pamest Vidzemi. Atgriezās 1908. gadā. 1. Pasaules kara laikā dzīvoja Pēterburgā, [[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja]]s priekšsēdētāja biedrs, laikraksta "Baltija" redaktors. [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|LPNP]] Ārlietu nodaļas vadītājs. 1918. gada augustā atgriezās okupētajā Vidzemē. |
| + | |||
| + | Kopš 1918. gada decemra jaundibinātās Latvijas Republikas Tiesu palātas vecākais priekšsēdētājs, no 1919. gada augusta - Tiesu palātas priekšsēdētājs. 1919. gada sākumā darbojās Latvijas delegācijā Miera konferencē Parīzē. Latvijas Pagaidu valdības iekšlietu ministrs (12.1919.-06.1920.), 1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē. Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (06.1920.-06.1921.). [[Bezpartejiskais nacionālais centrs|Bezpartejiskā nacionālā centra]] deputāts 1.-3. Saeimā. No 1921. līdz 1934. gadam izdeva laikrakstu "Latvis". Pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas un aneksijas]] 1940. gada novembrī apcietināts un izvests ieslodzījumam uz Sibīriju, kur miris 1941. gada 19. decembrī. | ||
[[Kategorija:B]] | [[Kategorija:B]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 7. maijs, plkst. 07.50
Arveds Kārlis Kristaps Bergs (1875-1941) - sabiedrisks darbinieks, izdevējs, politiķis, Latvijas Republikas Pagaidu valdības iekšlietu ministrs (12.1919.-06.1920.), Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (06.1920.-06.1921.).
Dzimis 1875. gada 13. septembrī Rīgā, uzņēmēja Kristapa Berga (dzim. Kalniņa) ģimenē. Pamatskolas izglītību guvis A. Spundes privātskolā. Pēc tam mācījies Rīgas pilsētas klasikajā ģimnāzijā (1888-1892). Absolvējis Tērbatas universitātes Juridisko fakultāti (1892-1896), dzīvojis Pēterburgā, kur strādājis par tieslietu amatu kandidātu Pēterburgas apgabaltiesā un Tiesu palātā. Kopš 1901. gada zvērināts advokāts Rīgā. Np 1903. gada laikraksta "Baltijas Vēstnesis" redaktors. 1904. gadā nopirka B. Dīriķa tipogrāfiju (īpašnieks līdz 1914. gadam). 1905. gadā viens no Latviešu demokrātiskās partijas dibinātājiem. Aktīvi darbojās Rīgas Latviešu biedrībā. Sākoties 1905. gada revolūcijas apspiešanai, bija spiests pamest Vidzemi. Atgriezās 1908. gadā. 1. Pasaules kara laikā dzīvoja Pēterburgā, Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas priekšsēdētāja biedrs, laikraksta "Baltija" redaktors. LPNP Ārlietu nodaļas vadītājs. 1918. gada augustā atgriezās okupētajā Vidzemē.
Kopš 1918. gada decemra jaundibinātās Latvijas Republikas Tiesu palātas vecākais priekšsēdētājs, no 1919. gada augusta - Tiesu palātas priekšsēdētājs. 1919. gada sākumā darbojās Latvijas delegācijā Miera konferencē Parīzē. Latvijas Pagaidu valdības iekšlietu ministrs (12.1919.-06.1920.), 1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē. Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (06.1920.-06.1921.). Bezpartejiskā nacionālā centra deputāts 1.-3. Saeimā. No 1921. līdz 1934. gadam izdeva laikrakstu "Latvis". Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas 1940. gada novembrī apcietināts un izvests ieslodzījumam uz Sibīriju, kur miris 1941. gada 19. decembrī.
