Atšķirības starp "Bergs Arveds" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Arveds Kārlis Kristaps Bergs''' (1875-1941) - jurists, sabiedrisks darbinieks, izdevējs, politiķis, [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība]]s iekšlietu ministrs (12.1919.-06.1920.), Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (06.1920.-06.1921.). | '''Arveds Kārlis Kristaps Bergs''' (1875-1941) - jurists, sabiedrisks darbinieks, izdevējs, politiķis, [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība]]s iekšlietu ministrs (12.1919.-06.1920.), Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (06.1920.-06.1921.). | ||
| − | Dzimis 1875. gada (1.)13. septembrī Rīgā, uzņēmēja Kristapa Berga (dzim. Kalniņa) ģimenē. Pamatskolas pirmos 2 gadus mācījies A. Spundes privātskolā, tad A. Leflera vācu privātskolā. Pēc tam mācījies Rīgas pilsētas klasiskajā ģimnāzijā (''Die Stadtgymnasium Riga'', 1888-1892). Studējis Tērbatas universitātes Juridiskajā fakultātē (1894-1898, matrikulas Nr. 15808), [[Studentu korporācija]]s "Lettonia" biedrs. Pēc augstskolas absolvēšanas dzīvojis Pēterburgā, kur strādājis stažēšanās praksē par tieslietu amatu kandidātu Pēterburgas apgabaltiesā un Tiesu palātā. Kopš 1900. gada zvērināts advokāts Rīgā, 1901. gada 7. janvārī salaulājies ar Irmu Balodi (jaunā sieva mira 25. septembrī). Latviešu Literāriskās (Latviešu draugu) biedrības biedrs. No 1903. gada laikraksta "Baltijas Vēstnesis" redaktors. 1904. gadā nopirka B. Dīriķa tipogrāfiju (īpašnieks līdz 1914. gadam). 1905. gadā viens no [[Latviešu demokrātiskā partija|Latviešu demokrātiskās partijas]] dibinātājiem. Aktīvi darbojās [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]] (biedrs kopš 1897. gada), Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Konversācijas vārdnīcas izdošanas komisijā (izstājās 1906. gadā). 1905. gada 20. oktobrī apprecējās ar Martu Alīdi Margaretu Balodi (nelaiķes pirmās sievas māsu). Pieņemoties spēkā [[1905. gada revolūcija]]s apspiešanai, 1907. gada 25. jūlijā (7. augustā) ar gubernatora rīkojumu tika izraidīts "līdz kara stāvokļa izbeigšanai Baltijas guberņās" uz Somiju, Helsinkiem (šajā laikā devās uz Eiropu – bija Vācijā, Šveicē). Atgriezās 1908. gada rudenī. [[Rīgas liberāļu klubs|Rīgas Liberāļu kluba]] biedrs | + | Dzimis 1875. gada (1.)13. septembrī Rīgā, uzņēmēja Kristapa Berga (dzim. Kalniņa) ģimenē. Pamatskolas pirmos 2 gadus mācījies A. Spundes privātskolā, tad A. Leflera vācu privātskolā. Pēc tam mācījies Rīgas pilsētas klasiskajā ģimnāzijā (''Die Stadtgymnasium Riga'', 1888-1892). Studējis Tērbatas universitātes Juridiskajā fakultātē (1894-1898, matrikulas Nr. 15808), [[Studentu korporācija]]s "Lettonia" biedrs. Pēc augstskolas absolvēšanas dzīvojis Pēterburgā, kur strādājis stažēšanās praksē par tieslietu amatu kandidātu Pēterburgas apgabaltiesā un Tiesu palātā. Kopš 1900. gada zvērināts advokāts Rīgā, 1901. gada 7. janvārī salaulājies ar Irmu Balodi (jaunā sieva mira 25. septembrī). Latviešu Literāriskās (Latviešu draugu) biedrības biedrs. No 1903. gada laikraksta "Baltijas Vēstnesis" redaktors. 1904. gadā nopirka B. Dīriķa tipogrāfiju (īpašnieks līdz 1914. gadam). 1905. gadā viens no [[Latviešu demokrātiskā partija|Latviešu demokrātiskās partijas]] dibinātājiem. Aktīvi darbojās [[Rīgas Latviešu biedrība|Rīgas Latviešu biedrībā]] (biedrs kopš 1897. gada), Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Konversācijas vārdnīcas izdošanas komisijā (izstājās 1906. gadā). 1905. gada 20. oktobrī apprecējās ar Martu Alīdi Margaretu Balodi (nelaiķes pirmās sievas māsu). Pieņemoties spēkā [[1905. gada revolūcija]]s apspiešanai, 1907. gada 25. jūlijā (7. augustā) ar gubernatora rīkojumu tika izraidīts "līdz kara stāvokļa izbeigšanai Baltijas guberņās" uz Somiju, Helsinkiem (šajā laikā devās uz Eiropu – bija Vācijā, Šveicē). Atgriezās 1908. gada rudenī. [[Rīgas liberāļu klubs|Rīgas Liberāļu kluba]] biedrs. 1. Pasaules kara laikā dzīvoja Pēterburgā, [[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja]]s priekšsēdētāja biedrs (1917-1918), laikraksta "Baltija" redaktors. [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|LPNP]] Ārlietu nodaļas vadītājs. 1918. gada augustā atgriezās okupētajā Vidzemē. |
Kopš 1918. gada decemra jaundibinātās Latvijas Republikas Tiesu palātas vecākais priekšsēdētājs, no 1919. gada augusta - Tiesu palātas priekšsēdētājs. 1919. gada sākumā darbojās Latvijas delegācijā Miera konferencē Parīzē. Latvijas Pagaidu valdības iekšlietu ministrs (12.1919.-06.1920.), 1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē. Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (06.1920.-06.1921.). [[Bezpartejiskais nacionālais centrs|Bezpartejiskā nacionālā centra]] deputāts 1.-3. Saeimā. No 1921. līdz 1934. gadam laikraksta "Latvis" redaktors un līdzizdevējs. Pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas un aneksijas]] 1940. gada novembrī apcietināts un izvests ieslodzījumam uz Sibīriju, kur miris 1941. gada 19. decembrī. | Kopš 1918. gada decemra jaundibinātās Latvijas Republikas Tiesu palātas vecākais priekšsēdētājs, no 1919. gada augusta - Tiesu palātas priekšsēdētājs. 1919. gada sākumā darbojās Latvijas delegācijā Miera konferencē Parīzē. Latvijas Pagaidu valdības iekšlietu ministrs (12.1919.-06.1920.), 1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē. Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (06.1920.-06.1921.). [[Bezpartejiskais nacionālais centrs|Bezpartejiskā nacionālā centra]] deputāts 1.-3. Saeimā. No 1921. līdz 1934. gadam laikraksta "Latvis" redaktors un līdzizdevējs. Pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas un aneksijas]] 1940. gada novembrī apcietināts un izvests ieslodzījumam uz Sibīriju, kur miris 1941. gada 19. decembrī. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 8. maijs, plkst. 06.08
Arveds Kārlis Kristaps Bergs (1875-1941) - jurists, sabiedrisks darbinieks, izdevējs, politiķis, Latvijas Republikas Pagaidu valdības iekšlietu ministrs (12.1919.-06.1920.), Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (06.1920.-06.1921.).
Dzimis 1875. gada (1.)13. septembrī Rīgā, uzņēmēja Kristapa Berga (dzim. Kalniņa) ģimenē. Pamatskolas pirmos 2 gadus mācījies A. Spundes privātskolā, tad A. Leflera vācu privātskolā. Pēc tam mācījies Rīgas pilsētas klasiskajā ģimnāzijā (Die Stadtgymnasium Riga, 1888-1892). Studējis Tērbatas universitātes Juridiskajā fakultātē (1894-1898, matrikulas Nr. 15808), Studentu korporācijas "Lettonia" biedrs. Pēc augstskolas absolvēšanas dzīvojis Pēterburgā, kur strādājis stažēšanās praksē par tieslietu amatu kandidātu Pēterburgas apgabaltiesā un Tiesu palātā. Kopš 1900. gada zvērināts advokāts Rīgā, 1901. gada 7. janvārī salaulājies ar Irmu Balodi (jaunā sieva mira 25. septembrī). Latviešu Literāriskās (Latviešu draugu) biedrības biedrs. No 1903. gada laikraksta "Baltijas Vēstnesis" redaktors. 1904. gadā nopirka B. Dīriķa tipogrāfiju (īpašnieks līdz 1914. gadam). 1905. gadā viens no Latviešu demokrātiskās partijas dibinātājiem. Aktīvi darbojās Rīgas Latviešu biedrībā (biedrs kopš 1897. gada), Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Konversācijas vārdnīcas izdošanas komisijā (izstājās 1906. gadā). 1905. gada 20. oktobrī apprecējās ar Martu Alīdi Margaretu Balodi (nelaiķes pirmās sievas māsu). Pieņemoties spēkā 1905. gada revolūcijas apspiešanai, 1907. gada 25. jūlijā (7. augustā) ar gubernatora rīkojumu tika izraidīts "līdz kara stāvokļa izbeigšanai Baltijas guberņās" uz Somiju, Helsinkiem (šajā laikā devās uz Eiropu – bija Vācijā, Šveicē). Atgriezās 1908. gada rudenī. Rīgas Liberāļu kluba biedrs. 1. Pasaules kara laikā dzīvoja Pēterburgā, Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas priekšsēdētāja biedrs (1917-1918), laikraksta "Baltija" redaktors. LPNP Ārlietu nodaļas vadītājs. 1918. gada augustā atgriezās okupētajā Vidzemē.
Kopš 1918. gada decemra jaundibinātās Latvijas Republikas Tiesu palātas vecākais priekšsēdētājs, no 1919. gada augusta - Tiesu palātas priekšsēdētājs. 1919. gada sākumā darbojās Latvijas delegācijā Miera konferencē Parīzē. Latvijas Pagaidu valdības iekšlietu ministrs (12.1919.-06.1920.), 1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē. Latvijas Republikas iekšlietu ministrs (06.1920.-06.1921.). Bezpartejiskā nacionālā centra deputāts 1.-3. Saeimā. No 1921. līdz 1934. gadam laikraksta "Latvis" redaktors un līdzizdevējs. Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas 1940. gada novembrī apcietināts un izvests ieslodzījumam uz Sibīriju, kur miris 1941. gada 19. decembrī.
Literatūra par šo tēmu
- 1918.-1920.gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās. - Latvijas Vēstnesis: Rīga, 2013., 800 lpp. ISBN 978-9984-840-27-7
- Uldis Lasmanis. Arveds Bergs. Sabiedriski politiska biogrāfija 4 daļās. - Rīga, 1997.-2000.
