Atšķirības starp "Šmalkaldes karš" versijām

'''Šmalkaldes karš''' (vāc. ''Schmalkaldische Krieg'', 1546.-1547.) - karš starp [[Šmalkaldes savienība|Šmalkaldes savienību]] un [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijas]] [[Imperators|imperatoru]] Kārli V. Pirmais ticības karš starp protestantiem un katoļiem. 1531. gada 5. janvārī  Ķelnē (''Köln'') pieci impērijas kūrfirsti 1531. gada 5. janvārī par Vācijas karali ievēlēja imperatora brāli Ferdinandu, taču Saksijas kūrfirsts, kurš vēlēšanās nepiedalījās, ar sabiedrotajiem savienībā atsacījās to atzīt. Savukārt imperators to uztvēra kā neslēptu [[Felonija|feloniju]]. 1546. gada jūlijā Šmalkaldes savienība uzsāka karadarbību: Šertlins fon Burtenbahs (''Sebastian Schertlin von Burtenbach'') ieņēma Fusenu (''Füssen''), Donauvertu (''Donauwörth'') un Erenbergas aizu, apdraudot visu Tiroli un Alpu pārejas. Saksijas kūrfirsts [[Johans Fridrihs I, Saksijas kūrfirsts|Johans Fridrihs I]] oficiāli pieteica imperatoram karu (augustā savienībai bija aptuveni divkāršs pārspēks - 57 000 pret 35 000<ref>Kohler, Karl V., 301.-302. lpp.</ref>). Vasaras otrā puse un rudens pagāja sīkās sadursmēs Tīringenes zemēs, protestantiem cenšoties ieņemt pēc iespējas lielāku skaitu katoļu pilsētu, bet imperatoram izvairoties no izšķirošām kaujām, saņemot ik pa brīdim vasaļu sūtītos papildspēkus un cenšoties diplomātiski un ekonomiski izolēt sadumpojušos vasaļus, izvairoties no asinsizliešanas. Lielā mērā tas izdevās, un sīkie sabiedrotie viens pēc otra (Virtembergas hercogs, Ulma, Eslingena, Reitlingena u.c. pilsētas) sāka pamest savienību, savukārt [[Morics, Saksijas kūrfirsts|Saksijas Moricam]] izdevās uz brīdi ieņemt Saksiju. 1547. gada martā daļa sabiedroto ([[Pāvests|pāvesta]] armija) pameta imperatora karaspēka nometni. 11. aprīlī sākās impērijas armijas ofensīva, iebrūkot Saksijā.