Atšķirības starp "Pusmuiža" versijām
No ''Vēsture''
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pusmuiža''', jeb '''folverks''' (vc. ''Vorwerk'', an. ''folwark'', pl. ''folwark'', kr. ''фольварк'') - [[muiža]]i piederoša, no tās nodalīta autonoma lielsaimniecība. Parasti | + | '''Pusmuiža''', jeb '''folverks''' (vc. ''Vorwerk'', an. ''folwark'', pl. ''folwark'', kr. ''фольварк'') - [[muiža]]i piederoša, no tās nodalīta autonoma lielsaimniecība. Parasti nodalīta no muižas ekonomisku apsvērumu dēļ (ģeogrāfiski pārāk nošķirta no muižas centra, šauri specializēta, piemēram, lopu audzēšanā). Latvijas teritorijā ''pusmuižas'' sāka veidot kopš XVII gs. otrās puses, visbiežāk [[Rente|izrentējamas]] kā papildu ienākumu avots |
Skat. arī: [[latifundija]], [[mācītājmuiža]], [[muiža]], [[kroņa muiža]], [[dzimtmuiža]], [[lēņa muiža]], [[mācītājmuiža]], [[patrimoniālā muiža]], [[muižu redukcija Vidzemē]] | Skat. arī: [[latifundija]], [[mācītājmuiža]], [[muiža]], [[kroņa muiža]], [[dzimtmuiža]], [[lēņa muiža]], [[mācītājmuiža]], [[patrimoniālā muiža]], [[muižu redukcija Vidzemē]] | ||
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221., 222. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221., 222. lpp. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/007.htm Klišāns V. Bruņniecības, muižniecības un muižu izcelšanās Livonijā.] | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/007.htm Klišāns V. Bruņniecības, muižniecības un muižu izcelšanās Livonijā.] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 28. jūnijs, plkst. 09.23
Pusmuiža, jeb folverks (vc. Vorwerk, an. folwark, pl. folwark, kr. фольварк) - muižai piederoša, no tās nodalīta autonoma lielsaimniecība. Parasti nodalīta no muižas ekonomisku apsvērumu dēļ (ģeogrāfiski pārāk nošķirta no muižas centra, šauri specializēta, piemēram, lopu audzēšanā). Latvijas teritorijā pusmuižas sāka veidot kopš XVII gs. otrās puses, visbiežāk izrentējamas kā papildu ienākumu avots
Skat. arī: latifundija, mācītājmuiža, muiža, kroņa muiža, dzimtmuiža, lēņa muiža, mācītājmuiža, patrimoniālā muiža, muižu redukcija Vidzemē
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 221., 222. lpp.
