Atšķirības starp "Manteifeli-Scēges" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni Manteifeli-Scēges]] | [[Attēls:Manteuffel-Szoege_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni Manteifeli-Scēges]] | ||
[[Attēls:Mannteuffel Graf Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi Manteifeli]] | [[Attēls:Mannteuffel Graf Wappen.png|right|thumb|200px|grāfi Manteifeli]] | ||
| − | baroni '''Manteifeli, saukti Scēges''' (''Mannteuffel genannt Szöge'', kr. ''Цеге фон Мантейфели'') un grāfi '''fon Manteifeli''' (''von Mannteuffel'', kr. ''фон Мантейфели'') – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Livonijā, [[ | + | baroni '''Manteifeli, saukti Scēges''' (''Mannteuffel genannt Szöge'', kr. ''Цеге фон Мантейфели'') un grāfi '''fon Manteifeli''' (''von Mannteuffel'', kr. ''фон Мантейфели'') – [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta Livonijā, [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]], vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Polijā, Zviedrijā un Prūsijā. Pirmo reizi pieminēti - Gerhards Seije (''Gerardus Soye''), - 1325. gadā kā Dānijas karaļa vasaļi Ziemeļigaunijā. Dzimtas uzvārda pieraksta veids mainīgs dažādos laikos un avotos: ''Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege'' un ''Szoege''. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1772. gadā Zviedrijas karaļa vēstnieks Berlīnē Otto Jakobs Scēge fon Manteifels un tā pēcnācēji saņēma no Karaļa Gustava III [[Barons|barona]] titulu (1853. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]). XVII gs. Kurzemes, bet XVIII gs. Vidzemes Scēges sāka dēvēties par Manteifeliem. 1759. gadā ģenerālmajors Johans fon Manteifels (1771–1813) kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]] (grāfi dēvējās tikai par Manteifeliem). Baltijā dzimta bija sadalījusies vairākās līnijās: |
* Kurzemes (Kazdangas) baronu līnija | * Kurzemes (Kazdangas) baronu līnija | ||
* Vidzemes grāfu līnija | * Vidzemes grāfu līnija | ||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
[[Agrārreforma Latvijā|Agrārreformas Latvijā]] gaitā dzimtai atņēma lielāko daļu nekustamo īpašumu, un lielākā daļa Manteifelu bija spiesti pamest dzimteni un emigrēt uz uz dzīvi Vācijā un Polijā. | [[Agrārreforma Latvijā|Agrārreformas Latvijā]] gaitā dzimtai atņēma lielāko daļu nekustamo īpašumu, un lielākā daļa Manteifelu bija spiesti pamest dzimteni un emigrēt uz uz dzīvi Vācijā un Polijā. | ||
| − | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Polijas [[kambarkungs]], Kurzemes ober[[burggrāfs]] Alfreds fon Scēge (''Alfred Carl Vincent von Manteuffel-Szöge'', 1761–1840); rakstnieks, dzejnieks, publicists, igauņu literatūras pamatlicējs grāfs [[Manteifels-Scēge Pēteris fon|Peters fon Manteifels]] (1768-1842); kara ar Napoleonu varonis, ģenerālmajors Johans fon Manteifels (''Gotthard Johann Graf Manteuffel'', kr. ''Иван Васильевич Мантейфель'', 1771–1813); ģenerālis, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis barons Nikolajs fon Manteifels (''Nikolai Zoege von Manteuffel'', kr. ''Николай Максимович Цёге фон Мантейфель'', 1827-1889); zinātnieks, ķirurgs, Tērbatas universitātes profesors Verners fon Manteifels (''Werner Maximilian Zoege von Manteuffel'' 1857-1926); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, viens no Baltijas ģermanizācijas ideologiem barons [[Manteifels Karls fon|Karls fon Manteifels]] (1872-1948); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis [[Manteifels-Scēge Georgs fon|Georgs fon Manteifels]] (1889–1962); [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] varonis, barons [[Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon|Hanss fon Manteifels]] (1894–1919); Latvijas Neatkarības kara varonis, grāfs [[Manteifels-Scēge Heinrihs fon|Heinrihs fon Manteifels]] (1893–1946); vēsturnieks Tadeušs fon Manteifels (''Tadeusz von Manteuffel-Szoege'', 1902–1970). | + | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Polijas [[kambarkungs]], Kurzemes ober[[burggrāfs]] Alfreds fon Scēge (''Alfred Carl Vincent von Manteuffel-Szöge'', 1761–1840); rakstnieks, dzejnieks, publicists, igauņu literatūras pamatlicējs grāfs [[Manteifels-Scēge Pēteris fon|Peters fon Manteifels]] (1768-1842); kara ar Napoleonu varonis, ģenerālmajors Johans fon Manteifels (''Gotthard Johann Graf Manteuffel'', kr. ''Иван Васильевич Мантейфель'', 1771–1813); ģenerālis, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis barons Nikolajs fon Manteifels (''Nikolai Zoege von Manteuffel'', kr. ''Николай Максимович Цёге фон Мантейфель'', 1827-1889); vēsturnieks Gustavs Manteifelis (''Gustaw von Manteuffel'', 1832-1916); zinātnieks, ķirurgs, Tērbatas universitātes profesors Verners fon Manteifels (''Werner Maximilian Zoege von Manteuffel'' 1857-1926); vēsturnieks Ignācijs Manteifelis (''Ignacy von Manteuffel'', 1875-1927); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, viens no Baltijas ģermanizācijas ideologiem barons [[Manteifels Karls fon|Karls fon Manteifels]] (1872-1948); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis [[Manteifels-Scēge Georgs fon|Georgs fon Manteifels]] (1889–1962); [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] varonis, barons [[Manteifels-Scēge Hanss Joahims Pauls fon|Hanss fon Manteifels]] (1894–1919); Latvijas Neatkarības kara varonis, grāfs [[Manteifels-Scēge Heinrihs fon|Heinrihs fon Manteifels]] (1893–1946); vēsturnieks Tadeušs fon Manteifels (''Tadeusz von Manteuffel-Szoege'', 1902–1970); vēsturnieks Jeržijs Manteifels (''Jerzy von Manteuffel'', 1900-1954); Vācijas armijas ģenerālis Haso fon Manteifels (''Hasso von Manteuffel'', 1897-1978). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Kazdangas (''Katzdangen''), Blendenes (''Blendinen''), Valātes (''Wallaten''), Vecdrogas (''Alt-Drogen''), Lieldrogas (''Groß-Drogen''), Ķikures (''Kikkurn''), Pūņu (''Puhnen''), Vecpils (''Oldenburg''), Cildu (''Zilden''), Pērbones (''Perbohnen'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Kazdangas (''Katzdangen''), Blendenes (''Blendinen''), Valātes (''Wallaten''), Vecdrogas (''Alt-Drogen''), Lieldrogas (''Groß-Drogen''), Ķikures (''Kikkurn''), Pūņu (''Puhnen''), Vecpils (''Oldenburg''), Cildu (''Zilden''), Pērbones (''Perbohnen'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 23. augusts, plkst. 09.20
baroni Manteifeli, saukti Scēges (Mannteuffel genannt Szöge, kr. Цеге фон Мантейфели) un grāfi fon Manteifeli (von Mannteuffel, kr. фон Мантейфели) – vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Piltenes apgabalā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas guberņās, Polijā, Zviedrijā un Prūsijā. Pirmo reizi pieminēti - Gerhards Seije (Gerardus Soye), - 1325. gadā kā Dānijas karaļa vasaļi Ziemeļigaunijā. Dzimtas uzvārda pieraksta veids mainīgs dažādos laikos un avotos: Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege un Szoege. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1772. gadā Zviedrijas karaļa vēstnieks Berlīnē Otto Jakobs Scēge fon Manteifels un tā pēcnācēji saņēma no Karaļa Gustava III barona titulu (1853. gadā dzimtas tiesības uz titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts). XVII gs. Kurzemes, bet XVIII gs. Vidzemes Scēges sāka dēvēties par Manteifeliem. 1759. gadā ģenerālmajors Johans fon Manteifels (1771–1813) kļuva par Sv. Romas impērijas grāfu (grāfi dēvējās tikai par Manteifeliem). Baltijā dzimta bija sadalījusies vairākās līnijās:
- Kurzemes (Kazdangas) baronu līnija
- Vidzemes grāfu līnija
- Igaunijas baronu līnija
- Sāmsalas baronu līnija
Agrārreformas Latvijā gaitā dzimtai atņēma lielāko daļu nekustamo īpašumu, un lielākā daļa Manteifelu bija spiesti pamest dzimteni un emigrēt uz uz dzīvi Vācijā un Polijā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Polijas kambarkungs, Kurzemes oberburggrāfs Alfreds fon Scēge (Alfred Carl Vincent von Manteuffel-Szöge, 1761–1840); rakstnieks, dzejnieks, publicists, igauņu literatūras pamatlicējs grāfs Peters fon Manteifels (1768-1842); kara ar Napoleonu varonis, ģenerālmajors Johans fon Manteifels (Gotthard Johann Graf Manteuffel, kr. Иван Васильевич Мантейфель, 1771–1813); ģenerālis, Krievijas-Turcijas kara (1877-1878) varonis barons Nikolajs fon Manteifels (Nikolai Zoege von Manteuffel, kr. Николай Максимович Цёге фон Мантейфель, 1827-1889); vēsturnieks Gustavs Manteifelis (Gustaw von Manteuffel, 1832-1916); zinātnieks, ķirurgs, Tērbatas universitātes profesors Verners fon Manteifels (Werner Maximilian Zoege von Manteuffel 1857-1926); vēsturnieks Ignācijs Manteifelis (Ignacy von Manteuffel, 1875-1927); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, viens no Baltijas ģermanizācijas ideologiem barons Karls fon Manteifels (1872-1948); virsnieks, sabiedrisks darbinieks, politiķis Georgs fon Manteifels (1889–1962); Latvijas Neatkarības kara varonis, barons Hanss fon Manteifels (1894–1919); Latvijas Neatkarības kara varonis, grāfs Heinrihs fon Manteifels (1893–1946); vēsturnieks Tadeušs fon Manteifels (Tadeusz von Manteuffel-Szoege, 1902–1970); vēsturnieks Jeržijs Manteifels (Jerzy von Manteuffel, 1900-1954); Vācijas armijas ģenerālis Haso fon Manteifels (Hasso von Manteuffel, 1897-1978).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Kazdangas (Katzdangen), Blendenes (Blendinen), Valātes (Wallaten), Vecdrogas (Alt-Drogen), Lieldrogas (Groß-Drogen), Ķikures (Kikkurn), Pūņu (Puhnen), Vecpils (Oldenburg), Cildu (Zilden), Pērbones (Perbohnen) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Georg Schmidt: Die Familie von Manteuffel. Freiherrlich-Kurländische Linie. Berlin 1909
- Georg Schmidt: Die Familie von Manteuffel. Stamm Poplow des pommerschen Geschlechts. Berlin 1913
- Georg Schmidt: Die Familie von Manteuffel. Stamm Polzin und Arnhausen des pommerschen Geschlechts. Berlin 1915
Resursi internetā par šo tēmu
- Livlandische Linien - Grafen Manteuffel des stammes Zöge // Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften Teil 1, Band 2
- Estländische Linien - Zoege von Manteuffel // Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften Teil 2, Band 1
- Kurlandische Linien - Manteuffel genannt Zoege // Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften Teil 3, Band 1
- Oeselschen Linien - Zoege (von Manteuffel) // Genealogisches Handbuch der Oeselschen Ritterschaft
