Atšķirības starp "Mēršeidi-Hīlesemi" versijām
m |
m |
||
2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
baroni '''Mēršeidi, saukti par Hīlesemiem''' jeb '''Mēršeidi-Hīlesemi''' (''Baron Meerscheidt genannt Hüllessem'', kr. ''бароны Меершейдт-Гиллесемы'') – senas vācu (Zolingena) bruņniecības dzimta un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] guberņā. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1863. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina dzimtas tiesības uz [[Barons|baronu]] titulu. | baroni '''Mēršeidi, saukti par Hīlesemiem''' jeb '''Mēršeidi-Hīlesemi''' (''Baron Meerscheidt genannt Hüllessem'', kr. ''бароны Меершейдт-Гиллесемы'') – senas vācu (Zolingena) bruņniecības dzimta un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] guberņā. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1863. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] atzina dzimtas tiesības uz [[Barons|baronu]] titulu. | ||
− | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Prūsijas ģenerālmajors, Magdeburgas komandants Otto fon Mēršeids-Hīlesems (''Otto Kasimir von Meerscheidt genannt Hüllessem'', 1721-1803); Prūsijas ģenerālis, barons Oskars Mēršeids-Hīlesems (''Oskar, Freiherr von Hüllessem-Meerscheidt'', 1825-1893); Prūsijas ģenerālis, barons Emīls Mēršeids-Hīlesems (''Emil, Freiherr von Hüllessem-Meerscheidt''; 1840-1904); Vācijas politiķis barons Otto fon Mēršeids-Hīlesems (''Otto Karl Freiherr von Hüllessem-Meerscheidt'', 1831-1902); Krievijas pulkvedis, barons Nikolajs Mēršeids-Hīlesems (''барон Николай Владимирович Меершейдт-Гиллесем''; 1863-1919); Krievijas ģenerālmajors, barons Johans Mēršeids-Hīlesems (''барон Иван Владимирович | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Prūsijas ģenerālmajors, Magdeburgas komandants Otto fon Mēršeids-Hīlesems (''Otto Kasimir von Meerscheidt genannt Hüllessem'', 1721-1803); Prūsijas ģenerālis, barons Oskars Mēršeids-Hīlesems (''Oskar, Freiherr von Hüllessem-Meerscheidt'', 1825-1893); Prūsijas ģenerālis, barons Emīls Mēršeids-Hīlesems (''Emil, Freiherr von Hüllessem-Meerscheidt''; 1840-1904); Vācijas politiķis barons Otto fon Mēršeids-Hīlesems (''Otto Karl Freiherr von Hüllessem-Meerscheidt'', 1831-1902); Krievijas pulkvedis, barons Nikolajs Mēršeids-Hīlesems (''барон Николай Владимирович Меершейдт-Гиллесем''; 1863-1919); Krievijas ģenerālmajors, barons Johans Mēršeids-Hīlesems (''барон Иван Владимирович Меершейдт-Гиллесем'', 1861-1944). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
Versija, kas saglabāta 2015. gada 27. oktobris, plkst. 19.22
baroni Mēršeidi, saukti par Hīlesemiem jeb Mēršeidi-Hīlesemi (Baron Meerscheidt genannt Hüllessem, kr. бароны Меершейдт-Гиллесемы) – senas vācu (Zolingena) bruņniecības dzimta un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1863. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz baronu titulu.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Prūsijas ģenerālmajors, Magdeburgas komandants Otto fon Mēršeids-Hīlesems (Otto Kasimir von Meerscheidt genannt Hüllessem, 1721-1803); Prūsijas ģenerālis, barons Oskars Mēršeids-Hīlesems (Oskar, Freiherr von Hüllessem-Meerscheidt, 1825-1893); Prūsijas ģenerālis, barons Emīls Mēršeids-Hīlesems (Emil, Freiherr von Hüllessem-Meerscheidt; 1840-1904); Vācijas politiķis barons Otto fon Mēršeids-Hīlesems (Otto Karl Freiherr von Hüllessem-Meerscheidt, 1831-1902); Krievijas pulkvedis, barons Nikolajs Mēršeids-Hīlesems (барон Николай Владимирович Меершейдт-Гиллесем; 1863-1919); Krievijas ģenerālmajors, barons Johans Mēršeids-Hīlesems (барон Иван Владимирович Меершейдт-Гиллесем, 1861-1944).
Literatūra par šo tēmu
- Непорожнев Н. Списки титулованным родам и лицам Российской Империи. - Издание Департамента Герольдии Правительствующаго Сената: СПб., 1892. - С. 240.