Atšķirības starp "Noldes" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''fon Noldes''' (''von Nolde'', kr. ''фон Нольде'') - [[Livonija]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku, dzimta cēlusies no Cīgenheinas Vācijā. Kopš XV gs. tās pārstāvji bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļi Kurzemē. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]]. | '''fon Noldes''' (''von Nolde'', kr. ''фон Нольде'') - [[Livonija]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku, dzimta cēlusies no Cīgenheinas Vācijā. Kopš XV gs. tās pārstāvji bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļi Kurzemē. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]]. | ||
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes bruņniecības vadītājs (''Ritterschaftshauptmann'', 1601-1610) Johans fon Nolde (''Johann von Nolde'', 1568-1610) Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas apceļotājs, pētnieks barons Eduards fon Nolde (''Baron Eduard von Nolde'', 1849-1895); gleznotājs Leonīds fon Nolde (1899-1962). | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes bruņniecības vadītājs (''Ritterschaftshauptmann'', 1601-1610) Johans fon Nolde (''Johann von Nolde'', 1568-1610) Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas apceļotājs, pētnieks barons Eduards fon Nolde (''Baron Eduard von Nolde'', 1849-1895); gleznotājs Leonīds fon Nolde (''Leonid von Nolde'', 1899-1962). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Vārves (''Warwen'', 1505-1672); Aizputes, Jaunauces (1681-1713), Kalētu (1560–1920), Stukmaņu, Gramzdas un Mazgramzdas (1560–1799) un Virgas (''Virginahlen'', 1575–1920) [[muiža]]s. Viens no konflikta iemesliem starp brāļiem Gothardu un Magnusu fon Noldēm un [[Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs|hercogu Vilhelmu]] bija tas, ka hercogs neatzina Noldu īpašuma tiesības attiecībā uz Kalētu muižas [[Lēnis|lēni]]. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Vārves (''Warwen'', 1505-1672); Aizputes, Jaunauces (1681-1713), Kalētu (1560–1920), Stukmaņu, Gramzdas un Mazgramzdas (1560–1799) un Virgas (''Virginahlen'', 1575–1920) [[muiža]]s. Viens no konflikta iemesliem starp brāļiem Gothardu un Magnusu fon Noldēm un [[Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs|hercogu Vilhelmu]] bija tas, ka hercogs neatzina Noldu īpašuma tiesības attiecībā uz Kalētu muižas [[Lēnis|lēni]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 31. decembris, plkst. 19.09
fon Noldes (von Nolde, kr. фон Нольде) - Livonijas vācbaltiešu muižnieku, dzimta cēlusies no Cīgenheinas Vācijā. Kopš XV gs. tās pārstāvji bija Livonijas ordeņa vasaļi Kurzemē. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes un Zemgales hercogistes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kurzemes bruņniecības vadītājs (Ritterschaftshauptmann, 1601-1610) Johans fon Nolde (Johann von Nolde, 1568-1610) Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas apceļotājs, pētnieks barons Eduards fon Nolde (Baron Eduard von Nolde, 1849-1895); gleznotājs Leonīds fon Nolde (Leonid von Nolde, 1899-1962).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Vārves (Warwen, 1505-1672); Aizputes, Jaunauces (1681-1713), Kalētu (1560–1920), Stukmaņu, Gramzdas un Mazgramzdas (1560–1799) un Virgas (Virginahlen, 1575–1920) muižas. Viens no konflikta iemesliem starp brāļiem Gothardu un Magnusu fon Noldēm un hercogu Vilhelmu bija tas, ka hercogs neatzina Noldu īpašuma tiesības attiecībā uz Kalētu muižas lēni.
Resursi internetā par šo tēmu
- Literatur von und über Eduard von Nolde im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
- Baron Alexander von Nolde - E-Archive
