Atšķirības starp "Šlipenbahi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Schlippenbach_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Schlippenbach_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''fon Šlipenbahi''' (''von Schlippenbach'', kr. ''фон Шлиппенбах'') - sena vācu izcelsmes (Vestfāle-Reina) [[Vācbaltieši|vācbaltu]] bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā (Voroņežā, Penzā, Ņižnijnovgorodā). Pirmo reizi avotos dzimta pieminēta 1386. gadā. Livonijā ieradās kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] vasaļi. XVI gs. tā sadalījās divās pamatlīnijās - Vidzemes (''Schlippenbach a. d. H. Bornhusen'') un Kurzemes, - mestrs Pletenbergs XVI gs. sākumā Johanam Šlipenbaham (1518-1542) piešķīris kā lēni Heres ciemu Vidzemes igauņu daļā, bet 1564. gadā Šlipenbahi ieguva īpašumus jaunizveidotās Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā. 1620. gadā ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1747. gadā - [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. 1654. gadā Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs par izcilu dienestu savu diplomātu baronu Kristofu fon Šlipenbahu, iecēla par [[Grāfs|grāfu]] (grāfi Šlipenbahi pamazām pārcēlās uz Prūsiju). 1748. gadā Vidzemes Šlipenbahu dzimtas vīriešu līnija iznīka. 1768. gadā Otto fon Šlipenbahs ar pēcnācējiem tika iecelts par Sv. Romas impērijas [[Barons|baronu]]. 1857. un 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. | + | '''fon Šlipenbahi''' (''von Schlippenbach'', kr. ''фон Шлиппенбах'') - sena vācu izcelsmes (Vestfāle-Reina) [[Vācbaltieši|vācbaltu]] bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā (Voroņežā, Penzā, Ņižnijnovgorodā). Pirmo reizi avotos dzimta pieminēta 1386. gadā. Livonijā ieradās kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] vasaļi. XVI gs. tā sadalījās divās pamatlīnijās - Vidzemes (''Schlippenbach a. d. H. Bornhusen'') un Kurzemes, - mestrs Pletenbergs XVI gs. sākumā Johanam Šlipenbaham (1518-1542) piešķīris kā lēni Heres ciemu Vidzemes igauņu daļā, bet 1564. gadā Šlipenbahi ieguva īpašumus jaunizveidotās Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā. 1620. gadā ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]], 1746. gadā - [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]], 1747. gadā - [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. 1654. gadā Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs par izcilu dienestu savu diplomātu baronu Kristofu fon Šlipenbahu, iecēla par [[Grāfs|grāfu]] (grāfi Šlipenbahi pamazām pārcēlās uz Prūsiju). 1748. gadā Vidzemes Šlipenbahu dzimtas vīriešu līnija iznīka. 1768. gadā Otto fon Šlipenbahs ar pēcnācējiem tika iecelts par Sv. Romas impērijas [[Barons|baronu]]. 1857. un 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. |
Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Igaunijas ģenerālgubernators, Zviedrijas armijas ģenerālmajors Volmars Antons fon Šlipenbahs (''Wolmar Anton von Schlippenbach'', 1653-1721); Zviedrijas diplomāts Kristofers fon Šlipenbahs (''Christoph Karl von Schlippenbach'', 1624–1660); dzejnieks un literāts Alberts fon Šlipenbahs (''Albert von Schlippenbach'', 1800–1888); gleznotājs Pauls fon Šlipenbahs (''Paul von Schlippenbach'', 1869–1933); jurists un literāts [[Šlipenbahs Ulrihs Heinrihs Gustavs fon|Ulrihs fon Šlipenbahs]] (1774–1826); | Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Igaunijas ģenerālgubernators, Zviedrijas armijas ģenerālmajors Volmars Antons fon Šlipenbahs (''Wolmar Anton von Schlippenbach'', 1653-1721); Zviedrijas diplomāts Kristofers fon Šlipenbahs (''Christoph Karl von Schlippenbach'', 1624–1660); dzejnieks un literāts Alberts fon Šlipenbahs (''Albert von Schlippenbach'', 1800–1888); gleznotājs Pauls fon Šlipenbahs (''Paul von Schlippenbach'', 1869–1933); jurists un literāts [[Šlipenbahs Ulrihs Heinrihs Gustavs fon|Ulrihs fon Šlipenbahs]] (1774–1826); | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 3. janvāris, plkst. 18.43
fon Šlipenbahi (von Schlippenbach, kr. фон Шлиппенбах) - sena vācu izcelsmes (Vestfāle-Reina) vācbaltu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā (Voroņežā, Penzā, Ņižnijnovgorodā). Pirmo reizi avotos dzimta pieminēta 1386. gadā. Livonijā ieradās kā Ordeņa vasaļi. XVI gs. tā sadalījās divās pamatlīnijās - Vidzemes (Schlippenbach a. d. H. Bornhusen) un Kurzemes, - mestrs Pletenbergs XVI gs. sākumā Johanam Šlipenbaham (1518-1542) piešķīris kā lēni Heres ciemu Vidzemes igauņu daļā, bet 1564. gadā Šlipenbahi ieguva īpašumus jaunizveidotās Kurzemes un Zemgales hercogistes teritorijā. 1620. gadā ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1746. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1654. gadā Zviedrijas karalis Kārlis X Gustavs par izcilu dienestu savu diplomātu baronu Kristofu fon Šlipenbahu, iecēla par grāfu (grāfi Šlipenbahi pamazām pārcēlās uz Prūsiju). 1748. gadā Vidzemes Šlipenbahu dzimtas vīriešu līnija iznīka. 1768. gadā Otto fon Šlipenbahs ar pēcnācējiem tika iecelts par Sv. Romas impērijas baronu. 1857. un 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu.
Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Igaunijas ģenerālgubernators, Zviedrijas armijas ģenerālmajors Volmars Antons fon Šlipenbahs (Wolmar Anton von Schlippenbach, 1653-1721); Zviedrijas diplomāts Kristofers fon Šlipenbahs (Christoph Karl von Schlippenbach, 1624–1660); dzejnieks un literāts Alberts fon Šlipenbahs (Albert von Schlippenbach, 1800–1888); gleznotājs Pauls fon Šlipenbahs (Paul von Schlippenbach, 1869–1933); jurists un literāts Ulrihs fon Šlipenbahs (1774–1826);
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ulmales (Ullmahlen), Vormsātu (Wormsahten), Zālītes (Sahlingen), Jamaiķu (Jamaiken), Lielmēmeles (Groß-Memelhof), Ārlavas (Erwahlen), Gudenieku (Gudden), Jaunā muiža (Neuhoff), Reģu (Reggen), Almāles (Almalen), Vormsātes u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Малиновский В. К. Бароны Шлиппенбах - офицеры императора Александра I // Сборник трудов потомков участников Отечественной войны 1812 года. Вып. 2. - Янус-К: Москва, 2008. С. 56-86.
- Малиновский В. К. Бароны Шлиппенбах в войне 1853-1856 годов и в обороне Севастополя // Сборник трудов потомков участников Отечественной войны 1812 года. Вып. 3. - Янус-К: Москва, 2008.
