Atšķirības starp "Volfi" versijām
m |
m |
||
2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''fon Volfi''' (vc. ''von Wolff''; kr. ''фон Вольф'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku dzimta, ienākusi Vidzemē XVII gs. Dzimtas saknes meklējamas Sagānas hercogistē, Lejassilēzijā, no kurienes XVII gadsimta otrajā pusē uz Narvu izceļoja viens no tās pārstāvjiem, kurš tad uzskatâms par fon Volfu dzimtas Vidzemes zara ciltstēvu. 1726. gadā fon Volfi uzņemti Vidzemes bruņniecībā, 1747. gadā piešķirts [[Brīvkungs|brīvkunga]] tituls un apstiprināts dzimtas ģerbonis. Ar 1857. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. | '''fon Volfi''' (vc. ''von Wolff''; kr. ''фон Вольф'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku dzimta, ienākusi Vidzemē XVII gs. Dzimtas saknes meklējamas Sagānas hercogistē, Lejassilēzijā, no kurienes XVII gadsimta otrajā pusē uz Narvu izceļoja viens no tās pārstāvjiem, kurš tad uzskatâms par fon Volfu dzimtas Vidzemes zara ciltstēvu. 1726. gadā fon Volfi uzņemti Vidzemes bruņniecībā, 1747. gadā piešķirts [[Brīvkungs|brīvkunga]] tituls un apstiprināts dzimtas ģerbonis. Ar 1857. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. | ||
− | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Inčukalna (''Hinzenberg''), Buku (''Buchhof''), Lizuma (''Lisohnshof''), Druvienas (''Druween''), Vecgulbenes (''Alt Schwanenburg''), Valmes (''Walmeshof''), Stāmerienas (''Stomersee''), Litenes (''Lettin'') un Kalna [[muiža]]s. | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Inčukalna (''Hinzenberg''), Ropažu (''Rodenpois''), Buku (''Buchhof''), Lizuma (''Lisohnshof''), Druvienas (''Druween''), Vecgulbenes (''Alt Schwanenburg''), Valmes (''Walmeshof''), Stāmerienas (''Stomersee''), Litenes (''Lettin'') un Kalna [[muiža]]s. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
Versija, kas saglabāta 2016. gada 6. aprīlis, plkst. 10.46
fon Volfi (vc. von Wolff; kr. фон Вольф) - vācbaltiešu muižnieku dzimta, ienākusi Vidzemē XVII gs. Dzimtas saknes meklējamas Sagānas hercogistē, Lejassilēzijā, no kurienes XVII gadsimta otrajā pusē uz Narvu izceļoja viens no tās pārstāvjiem, kurš tad uzskatâms par fon Volfu dzimtas Vidzemes zara ciltstēvu. 1726. gadā fon Volfi uzņemti Vidzemes bruņniecībā, 1747. gadā piešķirts brīvkunga tituls un apstiprināts dzimtas ģerbonis. Ar 1857. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Inčukalna (Hinzenberg), Ropažu (Rodenpois), Buku (Buchhof), Lizuma (Lisohnshof), Druvienas (Druween), Vecgulbenes (Alt Schwanenburg), Valmes (Walmeshof), Stāmerienas (Stomersee), Litenes (Lettin) un Kalna muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Gunta Minde. Stāmeriena: Pils, cilvēki un dokumenti. // Latvijas arhīvi. 2002.4., 7.-27. lpp.
- Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft. Herausgegeben von Verband des livländischen Stammadels / Bearb. von Dr. Astaf v. Transche-Roseneck. Verlag für Sippenforschung und Wappenkunde E. A. Starke, Görlitz (Schles). Teil: Livland. Band I. – 1929. – S. 306-309
- Wolff Nicolas Freiherr von. Die Reichsfreiherren von Wolff in Livland, 1670-1920. - Dorpat, 1936