Atšķirības starp "Akmens laikmets" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Akmens laikmets''' – senākais periods cilvēces vēsturē, kad darbarīki un ieroči bija galvenokārt no akmens, koka un kaula, un aptver laiku no cilvēces kā sugas rašanās (pirms ~3 000 000 g.) līdz metālapstrādes atklāšanai un izplatīšanās sākumam (pirms ~8-9 g.tk. [[Senie Austrumi|Senajos Austrumos]], pirms 6-7 tk. g. Dienvideiropā). Akmens laikmetu iedala agrajā akmens laikmetā ([[paleolīts]]), vidējā akmens laikmetā ([[mezolīts]]) un vēlajā akmens laikmetā ([[neolīts]]). | '''Akmens laikmets''' – senākais periods cilvēces vēsturē, kad darbarīki un ieroči bija galvenokārt no akmens, koka un kaula, un aptver laiku no cilvēces kā sugas rašanās (pirms ~3 000 000 g.) līdz metālapstrādes atklāšanai un izplatīšanās sākumam (pirms ~8-9 g.tk. [[Senie Austrumi|Senajos Austrumos]], pirms 6-7 tk. g. Dienvideiropā). Akmens laikmetu iedala agrajā akmens laikmetā ([[paleolīts]]), vidējā akmens laikmetā ([[mezolīts]]) un vēlajā akmens laikmetā ([[neolīts]]). | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā atradumi no paleolīta beigām un mezolīta ([[Laukskolas apmetne]], [[Pāvilostas apmetne]], [[Osas apmetne]], [[Zvejnieku apmetne]]). Tie ir [[Svidras kultūra]]s krama rīki, [[Kundas kultūra]]s harpūnas, žebērkļi, bultas, dunči, vedgas. Neolīts te aptver laiku no IV g.tk. līdz II g.tk. pirmajai pusei p.m.ē. Atrasti lipināta māla trauki, kaula, koka un krama zvejas un medību rīki, ieroči, slīpēta akmens cirvji, sīkplastika, ornamentēti rīki. Agrajam neolītam raksturīgi apaļi smaildibena podi un ovālas bļodiņas (t.s. Osas tipa keramika austrumdaļā, līdzīga [[Narvas kultūras]] paraugiem), Sārnates tipa keramika rietumdaļā (līdzīga [[Ertebeles kultūra]]i). III g.tk. vidū izplatās [[ķemmes-bedrīšu keramika]]s kultūra, kurai raksturīgs liels krama rīku skaits, bagāti ornamentēti trauki. Vēlajā neolītā te izplatās [[auklas keramika]]s kultūra jeb [[kaujas cirvju kultūra]] (raksturīgi slīpēti laivveida akmens cirvji, slīpēti akmens un krama kalti, kapļi, plakandibena māla trauki ar auklas vai skujiņveida rotājumu - kausi, amforas, garenas bļodiņas, - kaula un dzintara rotas, kvadrātveida stabu celtnes). | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā atradumi no paleolīta beigām un mezolīta ([[Laukskolas apmetne]], [[Pāvilostas apmetne]], [[Osas apmetne]], [[Zvejnieku apmetne]]). Tie ir [[Svidras kultūra]]s krama rīki, [[Kundas kultūra]]s harpūnas, žebērkļi, bultas, dunči, vedgas. Neolīts te aptver laiku no IV g.tk. līdz II g.tk. pirmajai pusei p.m.ē. Atrasti lipināta māla trauki, kaula, koka un krama zvejas un medību rīki, ieroči, slīpēta akmens cirvji, sīkplastika, ornamentēti rīki. Agrajam neolītam raksturīgi apaļi smaildibena podi un ovālas bļodiņas (t.s. Osas tipa keramika austrumdaļā, līdzīga [[Narvas kultūras]] paraugiem), Sārnates tipa keramika rietumdaļā (līdzīga [[Ertebeles kultūra]]i). III g.tk. vidū izplatās [[ķemmes-bedrīšu keramika]]s kultūra, kurai raksturīgs liels krama rīku skaits, bagāti ornamentēti trauki. Vēlajā neolītā te izplatās [[auklas keramika]]s kultūra ([[balti]] jeb [[kaujas cirvju kultūra]] (raksturīgi slīpēti laivveida akmens cirvji, slīpēti akmens un krama kalti, kapļi, plakandibena māla trauki ar auklas vai skujiņveida rotājumu - kausi, amforas, garenas bļodiņas, - kaula un dzintara rotas, kvadrātveida stabu celtnes). Pirmie šo [[aizvēsture]]s posmu sāka pētīt, liekot pamatus [[arheoloģija]]i Latvijā, bija [[Vācbaltieši|vācbaltieši]] K. Zīverss, K. Grēvinks, XX gs. – M. Ēberts, E. Šturms, kuru pēdās XX gs. vidū un otrajā pusē sekoja F. un I. Zagorski, I. Loze, L. Vankina, J. Apals, J. Graudonis, E. Šnore, A. Vijups, A. Vasks, Ē. Mugurēvičs, J. Urtāns u.c. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| − | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981, 116. lpp. | + | * Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981, 116.-118. lpp. |
[[Kategorija:Vēstures periodi]] | [[Kategorija:Vēstures periodi]] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 26. aprīlis, plkst. 07.50
Akmens laikmets – senākais periods cilvēces vēsturē, kad darbarīki un ieroči bija galvenokārt no akmens, koka un kaula, un aptver laiku no cilvēces kā sugas rašanās (pirms ~3 000 000 g.) līdz metālapstrādes atklāšanai un izplatīšanās sākumam (pirms ~8-9 g.tk. Senajos Austrumos, pirms 6-7 tk. g. Dienvideiropā). Akmens laikmetu iedala agrajā akmens laikmetā (paleolīts), vidējā akmens laikmetā (mezolīts) un vēlajā akmens laikmetā (neolīts).
Mūsdienu Latvijas teritorijā atradumi no paleolīta beigām un mezolīta (Laukskolas apmetne, Pāvilostas apmetne, Osas apmetne, Zvejnieku apmetne). Tie ir Svidras kultūras krama rīki, Kundas kultūras harpūnas, žebērkļi, bultas, dunči, vedgas. Neolīts te aptver laiku no IV g.tk. līdz II g.tk. pirmajai pusei p.m.ē. Atrasti lipināta māla trauki, kaula, koka un krama zvejas un medību rīki, ieroči, slīpēta akmens cirvji, sīkplastika, ornamentēti rīki. Agrajam neolītam raksturīgi apaļi smaildibena podi un ovālas bļodiņas (t.s. Osas tipa keramika austrumdaļā, līdzīga Narvas kultūras paraugiem), Sārnates tipa keramika rietumdaļā (līdzīga Ertebeles kultūrai). III g.tk. vidū izplatās ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra, kurai raksturīgs liels krama rīku skaits, bagāti ornamentēti trauki. Vēlajā neolītā te izplatās auklas keramikas kultūra (balti jeb kaujas cirvju kultūra (raksturīgi slīpēti laivveida akmens cirvji, slīpēti akmens un krama kalti, kapļi, plakandibena māla trauki ar auklas vai skujiņveida rotājumu - kausi, amforas, garenas bļodiņas, - kaula un dzintara rotas, kvadrātveida stabu celtnes). Pirmie šo aizvēstures posmu sāka pētīt, liekot pamatus arheoloģijai Latvijā, bija vācbaltieši K. Zīverss, K. Grēvinks, XX gs. – M. Ēberts, E. Šturms, kuru pēdās XX gs. vidū un otrajā pusē sekoja F. un I. Zagorski, I. Loze, L. Vankina, J. Apals, J. Graudonis, E. Šnore, A. Vijups, A. Vasks, Ē. Mugurēvičs, J. Urtāns u.c.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdiju redakcija: Rīga, 1981, 116.-118. lpp.
