Albāņi: Atšķirības starp versijām
No ''Vēsture''
Jump to navigationJump to search
jauns šķirklis |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Albāņi''' – [[tauta]] Balkānos (1979. gadā ~2 600 000 [[Albānija|Albānijā]], ~1 100 000 Serbijā, kā arī dzīvo Ziemeļgrieķijā un Dienviditālijā). Turkizējušies seno illiriešu un trāķiešu pēcteči. Iedalās 2 lielās etnogrāfiskās grupās: gegos (ziemeļalbāņi) un toskos (dienvidalbāņi). 70% [[musulmaņi]], pārējie [[pareizticīgie]] un [[katoļi]]. | '''Albāņi''' – [[tauta]] Balkānos (1979. gadā ~2 600 000 [[Albānija|Albānijā]], ~1 100 000 Serbijā, kā arī dzīvo Ziemeļgrieķijā un Dienviditālijā). Turkizējušies seno illiriešu un trāķiešu pēcteči. Iedalās 2 lielās etnogrāfiskās grupās: gegos (ziemeļalbāņi) un toskos (dienvidalbāņi). 70% [[musulmaņi]], pārējie [[pareizticīgie]] un [[katoļi]]. | ||
Lielāko tiesu runā albāņu valodā, kas ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sintētiski fleksīva, ar analītisma elementiem. Tipoloģiska līdzība ar bulgāru, rumāņu un jaungrieķu valodām. 2 dialekti: gegu un tosku (Albānijā dominē tosku dialekts). Rakstības pamatā latīņu alfabēts. Senākie | Lielāko tiesu runā albāņu valodā, kas ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sintētiski fleksīva, ar analītisma elementiem. Tipoloģiska līdzība ar bulgāru, rumāņu un jaungrieķu valodām. 2 dialekti: gegu un tosku (Albānijā dominē tosku dialekts). Rakstības pamatā latīņu alfabēts. Senākie rakstu pieminekļi no XV gs. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 1. maijs, plkst. 07.44
Albāņi – tauta Balkānos (1979. gadā ~2 600 000 Albānijā, ~1 100 000 Serbijā, kā arī dzīvo Ziemeļgrieķijā un Dienviditālijā). Turkizējušies seno illiriešu un trāķiešu pēcteči. Iedalās 2 lielās etnogrāfiskās grupās: gegos (ziemeļalbāņi) un toskos (dienvidalbāņi). 70% musulmaņi, pārējie pareizticīgie un katoļi.
Lielāko tiesu runā albāņu valodā, kas ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, sintētiski fleksīva, ar analītisma elementiem. Tipoloģiska līdzība ar bulgāru, rumāņu un jaungrieķu valodām. 2 dialekti: gegu un tosku (Albānijā dominē tosku dialekts). Rakstības pamatā latīņu alfabēts. Senākie rakstu pieminekļi no XV gs.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 143. lpp.
