Atšķirības starp "Alksnis Jānis" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Jānis Alksnis''' (1895-1943) – virsnieks. | + | '''Jānis Alksnis''' (kr. ''Ян Янович Алкснис'', 1895-1943) – virsnieks, militārais teorētiķis. |
| − | Dzimis 1895. gada 2. oktobrī, Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa]]s Volmaras (mūsd. Valmiera) apriņķa Dikļu-Augstrozes draudzes novada Ozolu pagastā. Absolvējis Valmieras skolotāju semināru. 1. pasaules kara laikā iesaukts armijā, 1916. gadā absolvējis Petrogradas kājnieku karaskolu, [[podporučiks]]. 1917. gada decembrī Valmieras komandants. No 1918. gada pavasara | + | Dzimis 1895. gada 2. oktobrī, Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa]]s Volmaras (mūsd. Valmiera) apriņķa Dikļu-Augstrozes draudzes novada Ozolu pagastā. Absolvējis Valmieras skolotāju semināru. Kopš 1913. gada [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|KSDSP]] biedrs. 1. pasaules kara laikā iesaukts armijā, 1916. gadā absolvējis Petrogradas kājnieku karaskolu, [[podporučiks]]. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā [[adjutants]]. 1917. gadā paaugstināts par [[Štabs-kapitans|štabs-kapitanu]]. 1917. gada decembrī Valmieras komandants. No 1918. gada pavasara dienēja [[Sarkanā Armija|Sarkanajā Armijā]], Maskavas Kara komisariāta marša rotas komandieris, rudenī pārcelts vadīt instruktoru nodaļu, tad mobilizācijas nodaļas kolēgijas loceklis. 1919. gadā Daugavpils kara apgabala štāba priekšnieka vietnieks. No 1920. gada Dienvidu, vēlāk Dienvidrietumu frontē. 2. jātnieku armijas brigādes štāba priekšnieka vietnieks, 2. jātnieku armijas izlūkošanas daļas priekšnieks, Atsevišķās kavalērijas brigādes štāba priekšnieks. 1921. gadā absolvējis SA Kara akadēmiju, 11. decembrī iecelts par robežapsardzes mobilizācijas daļas priekšnieku. Kopš 1928. gada SA Galvenās pārvaldes mobilizācijas un komplektēšanas nodaļas priekšnieks. Kopš 1935. gada - [[komdivs]]. No 1936. gada Valsts sagatavošanas aizsardzībai katedras vadītājs tikko kā izveidotajā SA Ģenerālštāba akadēmijā Maskavā. Publicējies. 1938. gada 11. septembrī arestēts kā trockists (apsūdzības pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58-1"b", 58-8 и 58-11 pantiem). 1939. gada 28. aprīlī tiesa piesprieda 15 gadus labošanas darbu nometnē (''Исправительно-трудовой лагерь''). Miris 1943. gada 22. decembrī Usķvimlagā (''Устьвымлаг''). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 29. maijs, plkst. 07.38
Jānis Alksnis (kr. Ян Янович Алкснис, 1895-1943) – virsnieks, militārais teorētiķis.
Dzimis 1895. gada 2. oktobrī, Krievijas impērijas Vidzemes guberņas Volmaras (mūsd. Valmiera) apriņķa Dikļu-Augstrozes draudzes novada Ozolu pagastā. Absolvējis Valmieras skolotāju semināru. Kopš 1913. gada KSDSP biedrs. 1. pasaules kara laikā iesaukts armijā, 1916. gadā absolvējis Petrogradas kājnieku karaskolu, podporučiks. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā adjutants. 1917. gadā paaugstināts par štabs-kapitanu. 1917. gada decembrī Valmieras komandants. No 1918. gada pavasara dienēja Sarkanajā Armijā, Maskavas Kara komisariāta marša rotas komandieris, rudenī pārcelts vadīt instruktoru nodaļu, tad mobilizācijas nodaļas kolēgijas loceklis. 1919. gadā Daugavpils kara apgabala štāba priekšnieka vietnieks. No 1920. gada Dienvidu, vēlāk Dienvidrietumu frontē. 2. jātnieku armijas brigādes štāba priekšnieka vietnieks, 2. jātnieku armijas izlūkošanas daļas priekšnieks, Atsevišķās kavalērijas brigādes štāba priekšnieks. 1921. gadā absolvējis SA Kara akadēmiju, 11. decembrī iecelts par robežapsardzes mobilizācijas daļas priekšnieku. Kopš 1928. gada SA Galvenās pārvaldes mobilizācijas un komplektēšanas nodaļas priekšnieks. Kopš 1935. gada - komdivs. No 1936. gada Valsts sagatavošanas aizsardzībai katedras vadītājs tikko kā izveidotajā SA Ģenerālštāba akadēmijā Maskavā. Publicējies. 1938. gada 11. septembrī arestēts kā trockists (apsūdzības pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58-1"b", 58-8 и 58-11 pantiem). 1939. gada 28. aprīlī tiesa piesprieda 15 gadus labošanas darbu nometnē (Исправительно-трудовой лагерь). Miris 1943. gada 22. decembrī Usķvimlagā (Устьвымлаг).
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., 162. lpp.
