Atšķirības starp "Reke Johans Frīdrihs fon" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Johans Frīdrihs fon Reke''' (''Baron Johann Friedrich von Recke''; 1764.-1846.) - augsta ranga valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs. | '''Johans Frīdrihs fon Reke''' (''Baron Johann Friedrich von Recke''; 1764.-1846.) - augsta ranga valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs. | ||
| − | Dzimis 1764. gada 1. jūlijā | + | Dzimis 1764. gada 1. jūlijā Mītavā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. 1779.–1781. gados mācījies Pētera akadēmijā, pēc tam Getingenes universitātē studējis vēsturi, statistiku, filozofiju un mākslu. 1785. gadā atgriezās Mītavā, pievērsās Kurzemes vēstures izpētei un 1787. gadā iestājās Kurzemes hercoga dienestā; 1788. gadā viņš kļuva par hercoga arhīva sekretāru. 1795. gadā, pēc Kurzemes pievienošanas [[Krievijas impērija]]i, Reke palika valsts dienestā un 1796.–1801. gados pildīja [[Kurzemes guberņa]]s valdes sekretāra pienākumus. 1801.–1826. gados bija Kurzemes [[kamerālvalde]]s padomnieks. 1824. gadā par nopelniem 35 gadus garajā valsts darbā fon Reki iecēla [[Valsts padomnieks|valsts padomnieka]] statusā un apbalvoja ar IV šķiras [[Vladimira ordenis|Sv. Vladimira ordeni]]. No 1824. gada 2. septembra līdz 1825. gada 25. februārim J. F. fon Reke bija Kurzemes vicegubernatora vietas izpildītājs. 1826. gadā atstāja valsts dienestu un varēja pilnībā nodoties savām intelektuālajām interesēm. |
Kad 1815. gadā nodibināja [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība|Kurzemes literatūras un mākslas biedrību]], J. F. fon Reke bija viens no tās dibinātājiem, 1827.–1846. gados – biedrības pastāvīgais sekretārs. Īpaši bija RekesnopelniKurzemesprovincesmuzeja nodibināšanā. Kopš muzeja izveidošanas 1818. gadā līdz pat savai nāvei 1846. gadā fon Reke bija muzeja direktors, uzdāvināja muzejam visu, ko pats bija sakrājis. 20. gadu otrajā pusē kopā ar K. E. Napierski (''Napiersky'') sarakstīja leksikonu “Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten- Lexikon der Provinzen Livland, Estland und Kurland” (četri sējumi iznāca 1827.–1832. gados). 1834. gadā tika iecelts par Getingenes universitātes filozofijas doktoru, bija daudzu ārzemju un Baltijas zinātnisko biedrību goda biedrs vai biedrs, Parīzes vēstures institūta un Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Miris Mītavā, 1846. gada 13. septembrī. | Kad 1815. gadā nodibināja [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība|Kurzemes literatūras un mākslas biedrību]], J. F. fon Reke bija viens no tās dibinātājiem, 1827.–1846. gados – biedrības pastāvīgais sekretārs. Īpaši bija RekesnopelniKurzemesprovincesmuzeja nodibināšanā. Kopš muzeja izveidošanas 1818. gadā līdz pat savai nāvei 1846. gadā fon Reke bija muzeja direktors, uzdāvināja muzejam visu, ko pats bija sakrājis. 20. gadu otrajā pusē kopā ar K. E. Napierski (''Napiersky'') sarakstīja leksikonu “Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten- Lexikon der Provinzen Livland, Estland und Kurland” (četri sējumi iznāca 1827.–1832. gados). 1834. gadā tika iecelts par Getingenes universitātes filozofijas doktoru, bija daudzu ārzemju un Baltijas zinātnisko biedrību goda biedrs vai biedrs, Parīzes vēstures institūta un Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Miris Mītavā, 1846. gada 13. septembrī. | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 20. novembris, plkst. 09.56
Johans Frīdrihs fon Reke (Baron Johann Friedrich von Recke; 1764.-1846.) - augsta ranga valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs.
Dzimis 1764. gada 1. jūlijā Mītavā, Kurzemes un Zemgales hercogistē. 1779.–1781. gados mācījies Pētera akadēmijā, pēc tam Getingenes universitātē studējis vēsturi, statistiku, filozofiju un mākslu. 1785. gadā atgriezās Mītavā, pievērsās Kurzemes vēstures izpētei un 1787. gadā iestājās Kurzemes hercoga dienestā; 1788. gadā viņš kļuva par hercoga arhīva sekretāru. 1795. gadā, pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai, Reke palika valsts dienestā un 1796.–1801. gados pildīja Kurzemes guberņas valdes sekretāra pienākumus. 1801.–1826. gados bija Kurzemes kamerālvaldes padomnieks. 1824. gadā par nopelniem 35 gadus garajā valsts darbā fon Reki iecēla valsts padomnieka statusā un apbalvoja ar IV šķiras Sv. Vladimira ordeni. No 1824. gada 2. septembra līdz 1825. gada 25. februārim J. F. fon Reke bija Kurzemes vicegubernatora vietas izpildītājs. 1826. gadā atstāja valsts dienestu un varēja pilnībā nodoties savām intelektuālajām interesēm.
Kad 1815. gadā nodibināja Kurzemes literatūras un mākslas biedrību, J. F. fon Reke bija viens no tās dibinātājiem, 1827.–1846. gados – biedrības pastāvīgais sekretārs. Īpaši bija RekesnopelniKurzemesprovincesmuzeja nodibināšanā. Kopš muzeja izveidošanas 1818. gadā līdz pat savai nāvei 1846. gadā fon Reke bija muzeja direktors, uzdāvināja muzejam visu, ko pats bija sakrājis. 20. gadu otrajā pusē kopā ar K. E. Napierski (Napiersky) sarakstīja leksikonu “Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten- Lexikon der Provinzen Livland, Estland und Kurland” (četri sējumi iznāca 1827.–1832. gados). 1834. gadā tika iecelts par Getingenes universitātes filozofijas doktoru, bija daudzu ārzemju un Baltijas zinātnisko biedrību goda biedrs vai biedrs, Parīzes vēstures institūta un Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Miris Mītavā, 1846. gada 13. septembrī.
Literatūra par šo tēmu
- Gedächtnißfeier Johann Friedrich’s von Recke in der öffentlichen Versammlung der kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst am 19. December 1846. - Mitau, 1847
