Atšķirības starp "Simolini" versijām
m |
m |
||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | * [https://www.geni.com/people/Michael-Simola-Jakobsson/6000000025862794836 Michael Simola - Genealogy / www.geni.com] | ||
| + | ---- | ||
* [http://www.rusdiplomats.narod.ru/simolin-km.html Карл (Карл Густав) Матвеевич Симолин 9.09.1715 - 27.08.1777 - www.rusdiplomats] | * [http://www.rusdiplomats.narod.ru/simolin-km.html Карл (Карл Густав) Матвеевич Симолин 9.09.1715 - 27.08.1777 - www.rusdiplomats] | ||
* [http://naukaprava.ru/catalog/411/413/3947 Симолин Александр Александрович (10 октября 1879, Казань – 23 декабря 1919, Иркутск) - naukaprava.ru] | * [http://naukaprava.ru/catalog/411/413/3947 Симолин Александр Александрович (10 октября 1879, Казань – 23 декабря 1919, Иркутск) - naukaprava.ru] | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 27. februāris, plkst. 14.51
fon Simolini (von Simolin, kr. фон Симолины) – valahu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta (uzvārds nāk ko Simoles muižas Somijā nosaukuma). Dzimtas aizsācējs ir Abo (mūsd. Turku) luterāņu mācītājs Matiass Mihaels Simolins (1684-1753), kurš, saskaņā ar dzimtas leģendu, cēļies no Septiņkaldes gospodaru Batoriju dzimtas. 1767. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, bet 1768. gadā – Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1775. gadā Karls Gustavs fon Simolins saņēma Polijas karalistes barona titulu (1867. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz titulu). Vairāki atzari:
- fon Simolini (von Simolin)
- Lieldzeldes muižas Edleri fon Simolini (Edler von Simolin) – līniju aizsācis Kristofs Edlers fon Simolins (Christoph Alexander Edler von Simolin, 1766-1832)
- fon Simolini Vatbergi (von Simolin-Wettberg) - līniju aizsācis Ulrihs Edlers fon Simolins Vetbergs (Ulrich Heinrich Alexander Edler von Simolin-Wettberg, 1800-1871)
- fon Simolini Batoriji (von Simolin-Bathory)
Starp zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Krievijas impērijas pilnvarotais Stokholmā, Londonā, no 1785. gada Parīzē, Johans Matiass fon Simolins (1720-1799); Krievijas impērijas galma ministrs Mītavā Karls Gustavs fon Simolins (1715-1777), vēsturnieks un ģenealogs Aleksandrs fon Simolins (1800-1860), jurists un tiesību zinātnieks Aleksandrs fon Simolins (1879-1919).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Piena (Berghof), Alsungas (Allschwangen), Kalnamuiža (Sieksātes, Seeksaten), Grāvendāles (Grawendahl), Briņķu (Altdorf), Pērbones (Perbohnen), Lieldzeldes (Groß-Dselden) u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Stammtafeln des edlen Geschlechtes der Báthory von Simolin. / hrsg. Alexander Freiherrn von Simolin - A. Simolin: Berlin, 1855
