Atšķirības starp "Ropi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Ropp_von_der_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Ropp_von_der_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''fon der Ropi''' (vc. ''von der Ropp, Rёmer'', kr. ''фон дер Ропп'') – sena [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā|, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Iekškrievijā ( | + | '''fon der Ropi''' (vc. ''von der Ropp, Rёmer'', kr. ''фон дер Ропп'') – sena [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā|, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Iekškrievijā (Pēterburga, Novgoroda u.c.). |
| − | Par dzimtas aizsācēju pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa vasali, fogtu Teoderihu fon Bukshēvenu (''Theodoricus von Buxthoeven''), kuru avoti pirmo reizi piemin 1203. gadā, un saņēmis lēnī Straupi ('' | + | Par dzimtas aizsācēju pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa vasali, fogtu (''Idumea Vogt'') Teoderihu fon Bukshēvenu (''Theodoricus von Buxthoeven''), kuru avoti pirmo reizi piemin 1203. gadā, un saņēmis lēnī Straupi un turpmāk saukts "no Straupes" (''Theodoricus de Raupena, Theodroicus de Ropa''), taču visdrošākais ir Vesels fon der Rops (''Wessel von der Ropp''), kurš 1516. gadā saņēmis lēnī Vecmēmeles zemes. 1620. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Igaunijas līnija izmira XVI gs. |
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Tērbatas bīskapa sūtnis 1493. gadā pie Maskavijas lielkņaza Joana III bruņinieks Dītrihs fon der Rope (''Diderick von der Rope''); Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis barons Nikolajs fon der Rops (''Nikolaus Baron von der Ropp'', 1848-1916); vēsturnieks Gosvins fon der Rops (''Goswin Baron von der Ropp'', 1850–1919); Romas katoļu baznīcas Tiraspoles (1902) un Viļņas (1903-1907) bīskaps, Mogiļevas arhibīskaps (1917-1919), Krievijas Domes deputāts (1906) Eduards fon der Rops (''Eduard Baron von der Ropp'', 1851–1939). | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Tērbatas bīskapa sūtnis 1493. gadā pie Maskavijas lielkņaza Joana III bruņinieks Dītrihs fon der Rope (''Diderick von der Rope''); Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis barons Nikolajs fon der Rops (''Nikolaus Baron von der Ropp'', 1848-1916); ģenerālleitnants Eižens fon der Rops (''Eugen July Nikolaus von der Ropp'', 1867-1917); vēsturnieks Gosvins fon der Rops (''Goswin Baron von der Ropp'', 1850–1919); Romas katoļu baznīcas Tiraspoles (1902) un Viļņas (1903-1907) bīskaps, Mogiļevas arhibīskaps (1917-1919), Krievijas Domes deputāts (1906) Eduards fon der Rops (''Eduard Baron von der Ropp'', 1851–1939). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jaunauces (''Neu-Autz''), Meijas (''Maihof''), Bikstu (''Bixten''), Dzelzes (''Dselsenhof''), Vecmēmeles (''Memelhof''), Zalves (''Salwen''), Susējas (''Sussei'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jaunauces (''Neu-Autz''), Meijas (''Maihof''), Bikstu (''Bixten''), Dzelzes (''Dselsenhof''), Vecmēmeles (''Memelhof''), Zalves (''Salwen''), Susējas (''Sussei'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 8. aprīlis, plkst. 17.41
fon der Ropi (vc. von der Ropp, Rёmer, kr. фон дер Ропп) – sena bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā|, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Iekškrievijā (Pēterburga, Novgoroda u.c.).
Par dzimtas aizsācēju pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa vasali, fogtu (Idumea Vogt) Teoderihu fon Bukshēvenu (Theodoricus von Buxthoeven), kuru avoti pirmo reizi piemin 1203. gadā, un saņēmis lēnī Straupi un turpmāk saukts "no Straupes" (Theodoricus de Raupena, Theodroicus de Ropa), taču visdrošākais ir Vesels fon der Rops (Wessel von der Ropp), kurš 1516. gadā saņēmis lēnī Vecmēmeles zemes. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Igaunijas līnija izmira XVI gs.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Tērbatas bīskapa sūtnis 1493. gadā pie Maskavijas lielkņaza Joana III bruņinieks Dītrihs fon der Rope (Diderick von der Rope); Krievijas impērijas kavalērijas ģenerālis barons Nikolajs fon der Rops (Nikolaus Baron von der Ropp, 1848-1916); ģenerālleitnants Eižens fon der Rops (Eugen July Nikolaus von der Ropp, 1867-1917); vēsturnieks Gosvins fon der Rops (Goswin Baron von der Ropp, 1850–1919); Romas katoļu baznīcas Tiraspoles (1902) un Viļņas (1903-1907) bīskaps, Mogiļevas arhibīskaps (1917-1919), Krievijas Domes deputāts (1906) Eduards fon der Rops (Eduard Baron von der Ropp, 1851–1939).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Jaunauces (Neu-Autz), Meijas (Maihof), Bikstu (Bixten), Dzelzes (Dselsenhof), Vecmēmeles (Memelhof), Zalves (Salwen), Susējas (Sussei) u.c. muižas.
