Atšķirības starp "Šuberti" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams arī inženieris, tautsaimnieks, Rīgas Politehnikuma un Rīgas Politehniskā institūta Padomes priekšsēdētājs (1894–1918) Bernhards fon Šūberts (''Bernhard Alexander von Schubert'', 1849–1923). | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams arī inženieris, tautsaimnieks, Rīgas Politehnikuma un Rīgas Politehniskā institūta Padomes priekšsēdētājs (1894–1918) Bernhards fon Šūberts (''Bernhard Alexander von Schubert'', 1849–1923). | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā Šubertu īpašumā bijusi Spāres (''Spahren'', Amatas pag.) [[muiža]]. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 10. maijs, plkst. 15.53
fon Šuberti (von Schubert, kr. фон Шуберт) – vācu izcelsmes (Braunšveiga) muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā (lielāko tiesu igauņu daļā). Dzimtas aizsācējs ir teologs Karls Juliuss fon Šuberts (Karl Julius von Schubert, 1749-1800), kurš ieradās Krievijā un īstenoja veiksmīgu karjeru, kļūdams par valsts padomnieku un imperatora Pāvila I favorītu. 1837. gadā fon Šuberti ierakstīti Vidzemes guberņas, bet 1839. gadā – Igaunijas guberņas muižniecības reģistrā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams arī inženieris, tautsaimnieks, Rīgas Politehnikuma un Rīgas Politehniskā institūta Padomes priekšsēdētājs (1894–1918) Bernhards fon Šūberts (Bernhard Alexander von Schubert, 1849–1923).
Mūsdienu Latvijas teritorijā Šubertu īpašumā bijusi Spāres (Spahren, Amatas pag.) muiža.
