Atšķirības starp "Fermori" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Graf_Fermor_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfa Fermora ģerbonis]] | [[Attēls:Graf_Fermor_Wappen.png|right|thumb|200px|grāfa Fermora ģerbonis]] | ||
| − | grāfi '''Fermori''' (vc. ''Grafen Fermor'', kr. ''графы Ферморы'') - skotu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Pēterburgā. Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir feldmaršals, Pēterburgas, Somijas, Novgorodas ģenerālgubernātors [[grāfs]] (1758.) Viljams (Vilhelms) G. fon Fermors (1704.-1771.) | + | grāfi '''Fermori''' (vc. ''Grafen Fermor'', kr. ''графы Ферморы'') - skotu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Pēterburgā. |
| + | |||
| + | Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir feldmaršals, Pēterburgas, Somijas, Novgorodas ģenerālgubernātors [[grāfs]] (1758.) Viljams (Vilhelms) G. fon Fermors (1704.-1771.). Tā dēlam Georgam nebija pēcnācēju, bet meita Sāra Eleonora apprecējās ar pulkvedi J.Štenboku, kam, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus kā Štenbokiem–Fermoriem. Sāras mazdēls Magnuss Johans Štenboks-Fermors 1825. gadā kļuva par grāfu. No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami ir: literāts, grāfs Aleksandrs Štenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Pēteris Lorencs - ''Peter Lorenz''); gleznotājs, grāfs Nils Štenboks-Fermors (1904–1969). | ||
| + | |||
| + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures, Annas (''Annenhof''), Mārcienas (''Martzenhof''), Kārtužu (''Schöneck'') u.c. [[muiža]]s. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 8. jūnijs, plkst. 07.47
grāfi Fermori (vc. Grafen Fermor, kr. графы Ферморы) - skotu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Pēterburgā.
Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir feldmaršals, Pēterburgas, Somijas, Novgorodas ģenerālgubernātors grāfs (1758.) Viljams (Vilhelms) G. fon Fermors (1704.-1771.). Tā dēlam Georgam nebija pēcnācēju, bet meita Sāra Eleonora apprecējās ar pulkvedi J.Štenboku, kam, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus kā Štenbokiem–Fermoriem. Sāras mazdēls Magnuss Johans Štenboks-Fermors 1825. gadā kļuva par grāfu. No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami ir: literāts, grāfs Aleksandrs Štenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Pēteris Lorencs - Peter Lorenz); gleznotājs, grāfs Nils Štenboks-Fermors (1904–1969).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures, Annas (Annenhof), Mārcienas (Martzenhof), Kārtužu (Schöneck) u.c. muižas.
