Atšķirības starp "Fermori" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
grāfi '''Fermori''' (vc. ''Grafen Fermor'', kr. ''графы Ферморы'') - skotu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Pēterburgā. | grāfi '''Fermori''' (vc. ''Grafen Fermor'', kr. ''графы Ферморы'') - skotu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un Pēterburgā. | ||
| − | Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir feldmaršals, Pēterburgas, Somijas, Novgorodas ģenerālgubernātors [[grāfs]] (1758 | + | Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir feldmaršals, Pēterburgas, Somijas, Novgorodas ģenerālgubernātors [[grāfs]] (1758) Viljams (Vilhelms) G. fon Fermors (1704-1771). Tā dēlam Georgam nebija pēcnācēju, bet meita Sāra Eleonora apprecējās ar pulkvedi grāfu Johanu [[Štenboki|Štenboku]]. Viņu dēlam Johanam Magnusam pēc vectēva nāves, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus un kopš 1825. gada dēvēties par grāfu Štenboku–Fermoru. |
| − | + | No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami ir: literāts, grāfs Aleksandrs Štenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Peters Lorencs - ''Peter Lorenz''); gleznotājs, grāfs Nils Štenboks-Fermors (1904–1969). | |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures, Annas (''Annenhof''), Mārcienas (''Martzenhof''), Kārtužu (''Schöneck'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures, Annas (''Annenhof''), Mārcienas (''Martzenhof''), Kārtužu (''Schöneck'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 8. jūnijs, plkst. 08.04
grāfi Fermori (vc. Grafen Fermor, kr. графы Ферморы) - skotu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā un Pēterburgā.
Dzimtas Baltijas līnijas aizsācējs ir feldmaršals, Pēterburgas, Somijas, Novgorodas ģenerālgubernātors grāfs (1758) Viljams (Vilhelms) G. fon Fermors (1704-1771). Tā dēlam Georgam nebija pēcnācēju, bet meita Sāra Eleonora apprecējās ar pulkvedi grāfu Johanu Štenboku. Viņu dēlam Johanam Magnusam pēc vectēva nāves, lai Fermoru uzvārds nezustu, tika ļauts apvienot abu dzimtu uzvārdus un ģerboņus un kopš 1825. gada dēvēties par grāfu Štenboku–Fermoru.
No zināmiem dzimtas locekļiem pieminami ir: literāts, grāfs Aleksandrs Štenboks-Fermors (1902–1972, pseid. Peters Lorencs - Peter Lorenz); gleznotājs, grāfs Nils Štenboks-Fermors (1904–1969).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Nītaures, Annas (Annenhof), Mārcienas (Martzenhof), Kārtužu (Schöneck) u.c. muižas.
