Atšķirības starp "Šapošņikovs Matvejs" versijām

Versija, kas saglabāta 2017. gada 25. jūnijs, plkst. 07.40

Matvejs Šapošņikovs (Матвей Кузьмич Шапошников, 1906-1994) – virsnieks, ģenerālleitnants, Padomju savienības varonis, Padomu armijas ģenerālis, kurš atsacījies šaut uz savu tautu.

Dzimis 1906. gada 29. novembrī Aleksejevskas slobodā (Birjučenskas apriņķis, Voroņežas guberņa, Krievijas impērija), zemnieku ģimenē. 1920. gadā absolvējis saīsināto vidusskolu (7 klases), strādājis šahtā Krivoirogā.

1928. gadā iestājās Sarkanās armijas (SZSA) Odesas kājnieku karaskolā. Kopš 1930. gada Vissavienības Komunistiskā (lielinieku) partijas (VK(l)p) biedrs. Pēc karaskolas absolvēšanas vada komandiera (комвзвода) dienesta pakāpē norīkots par vada komandieri 135. strēlnieku pulkā (Ukrainas kara apgabals). 1932. gadā nosūtīts uz Maskavu, SZSA Mehanizācijas un motorizācijas kara akadēmijas kursiem. No 1932. gada novembra 45. mehanizētā korpusa jaunāko komandieru skolā tanku rotas komandieris, no 1935. gada marta tā paša korpusa 135. mehanizētajā brigādē tanku mācību rotas komandieris. No 1937. gada maija līdz 1938. gada novembrim Kijevas kara apgabala 12. mehanizētās brigādes izlūkrotas komandieris. 1940. gadā absolvēja SZSA Kara akadēmiju, piedalījās t.s. Ziemas karā. No 1940. gada februāra 9. armijas štāba operatīvās daļas priekšnieka palīgs. No 1940 gada aprīļa Informatīvi operatīvās nodaļas 1. daļas priekšnieka palīgs, tad SZSA Ģenerālštāba Operatīvās nodaļas priekšnieka vecākais palīgs.

Paaugstināts par apakšpulkvedi, 1941. gada jūnija sākumā iecelts par Kijevas Īpašā kara apgabala 15. mehanizētā korpusa 37. tanku divīzijas operatīvās daļas priekšnieku. Sākoties karam starp Vāciju un PSRS (padomju historiogrāfijā "Lielais Tēvijas karš"), no pirmās kara dienas Dienvidrietumu frontē. Pēc divīzijas sagrāves 1941. gada augustā, Šapošņikovs norīkots uz 10. tanku divīziju par štāba operatīvās daļas priekšnieku, bet oktobrī – par 133. tanku brigādes štāba priekšnieku. No 1942. gada aprīļa 38. armijas 5. tanku armijas 22. tanku korpusa štāba operatīvās daļas priekšnieks. Pulkvedis. No oktobra 5. tanku armijas 5. mehanizētā korpusa štāba priekšnieks. No 1943. gada aprīļa 40. armijas 10. tanku korpusa 178. tanku brigādes komandieris. 11.1943.-02.1944. 3. Baltijas frontes 10. tanku korpusa komandieris. No 02.07.1944. ģenerālmajors. No novembra 3. Ukrainas frontes 1. gvardes mehanizētā korpusa komandiera vietnieks.

Precējies, sieva Katrīna (Шапошникова Екатерина Сергеевна, 1921-1987), dēls Arturs (Шапошников Артур Матвеевич, ?-1999).

1946. gadā 26. mehanizētās divīzijas komandieris. 1949. gadā absolvēja Augstāko kara akadēmiju, iecelts par padomju okupācijas spēku Vācijā 3. atsevišķās gvardes tanku dīvīzijas komandieri. No 1950. gada marta 3. gvardes mehanizētās armijas komandiera palīgs, no decembra – 2. gvardes mehanizētās armijas štāba priekšnieks. No 1952. gada decembra Padomju armijas bruņutanku un mehanizētā karaspēka štāba priekšnieka vietnieks. No 1955. gada janvāra 3. mehanizētās armijas komandiera vietnieks. No 1956. gada maija Ziemeļkaukāza kara apgabala 2. gvardes mehanizētās armijas komandieris (1957. gada aprīlī tā pārdēvēta par 2. gvardes tanku armiju). No 1960. gada maija Ziemeļkaukāza kara apgabala komandiera pirmais vietnieks, kara apgabala Kara padomes loceklis.

1962. gada jūnijā Novočerkaskas pilsētā sākās strādnieku demonstrācijas, protestējot pret varas lēmumiem samazināt to algas par 30%, vienlaikus palielinot mazumtirdzniecības cenas par 30%. Pēc Maskavas pavēles, Ziemeļkaukāza kara apgabala armijas daļām tika uzdots nemierus apspiest. Kara apgabala komandieris I. Pļijevs (Иссаа Александрович Плиев, 1903-1979) uzdeva Šapošņikovam virzīt tā tankus uz demonstrantiem un atklāt uguni ar kaujas munīciju. Ģenerālmajors atsacījās pildīt pavēli, atbildot pa rāciju: "Neredzu priekšā pretinieku, kam varētu uzbrukt ar tankiem". Kad pilsētas padomes apsardzei atsūtītie kājnieki atklāja pa demonstrantiem triecienšauteņu uguni, Šapošņikovs centās apturēt slaktiņu, taču šī vienība pakļāvās tieši Pļijevam – šaušana turpinājās, līdz pilsētas centrālais laukums bija klāts ar strādnieku un to ģimeņu locekļu līķiem. Viens no jaunākajiem komandieriem, to redzot un nespējot to apturēt, pats uz vietas nošāvās.

Šapošņikovu par atteikšanos pildīt pavēli, 1966. gadā atvaļināja no armijas un 1967. gada janvārī izslēdza no KPSS. 1967. gada 26. augustā pret viņu tika ierosināta krimināllieta par pretpadomju propagandu (Šapošņikovs sūtīja vēstules ar notikumu aprakstu visām iespējamām instancēm, tai skaitā arī uz Rietumiem), taču 23. decembrī lietu izbeidza, ņemot vērā "viņa nopelnus karā". Dzīvoja Rostovā pie Donas, saņemot niecīgu atvaļināta virsnieka pensiju. 1988. gadā vienīgais Padomu armijas ģenerālis, kurš atsacījies šaut uz savu tautu, tika pilnībā reabilitēts. Miris 1994. gada 25. jūnijā.

Apbalvojumi:

• daudzas medaļas
• Bogdana Hmeļņicka ordenis, II šķira
• Sarkanā karoga ordenis
• Sarkanā karoga ordenis
• Sarkanā karoga ordenis
• Ļeņina ordenis
• Ļeņina ordenis
• Padomju savienības varoņa medaļa "Zelta zvaigzne" (Nr. 3195, 10.01.1944.)
• Tēvijas kara ordenis, I šķira (1985)

Resursi internetā par šo tēmu

• Биография генерал-лейтенанта Матвея Шапошникова - scisne.net
• Кряженков A. Гражданский подвиг генерала М.К. Шапошникова. - voskres.ru
• Ключников А. 49 лет назад в Новочеркасске утопили в крови демонстрацию. // "Аргументы и Факты" № 22 02/06/2011
• Кречетников A. Бойня в Новочеркасске: "Но был один, который не стрелял" - www.bbc.com